"Nav negatīva ekonomikas pieauguma perspektīvas, tāds netiek prognozēts. Pieaugums var būt zmāks nekā gaidīts.. bet mēs neparedzam negatīvu ekonomikas pieaugumu, recesiju," žurnālistiem Briselē sacīja H. van Rompejs.
Atbildot uz lūgumu komentēt Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres Angelas Merkeles aicinājumu vadīt eiro zonas ekonomisko valdību, kuru viņi ierosinājuši izveidot, H. van Rompejs teica, ka viņam jau esot šāda loma.
"Kanclere Merkele un prezidents Sarkozī ierosina, lai es regulāri vadu šīs sanāksmes. Bet praksē tas jau notiek," sacīja ES prezidents.
Eiro zonas samits oktobrī "lems par eiro zonas ekonomikas pārvaldības jauno institucionālo arhitektūru," sacīja H. van Rompejs. "Līdz ar to es nevaru pieņemt neko tādu, kas vēl nav piedāvāts oficiāli, bet es šo darbu daru jau tagad," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien nosūtījuši kopīgu vēstuli Hermanam van Rompejam, kurā aicina viņu kļūt par priekšsēdētāju eiro zonas ekonomiskajā valdībā, kuru veidotu eiro zonas valstu un valdību vadītāji.
Abi ES lielāko ekonomiku līderi pauda cerību stiprināt koordinētu finanšu plānošanu 17 valstu blokā, kurā vienotā valūta ir eiro, bet kuram jāstājas pretī pieaugošajai parādu krīzei. A. Merkele un N. Sarkozī norādīja, ka vēlas, lai bijušais Beļģijas premjerministrs H. van Rompejs kļūst par eiro zonas ekonomiskās valdības vadītāju.
"Eiro ir mūsu ekonomikas panākumu pamats un mūsu kontinenta vienotās politikas simbols," teikts otrdien pēc abu līderu tikšanās Parīzē izplatītajā kopīgajā paziņojumā.
"Francija un Vācija ierosina saskaņā ar esošajiem līgumiem izveidot eiro zonas valdību," teikts vēstulē, ierosinot, ka jaunās institūcijas prezidentu uz divarpus gadu termiņu varētu apstiprināt eiro zonas valstu un valdību vadītāji.
"Ceram, ka jūs uzņemtos šo lomu," vēstulē H. van Rompejam piebilduši abu valstu vadītāji.
Jau pastāv eiro zonas finanšu ministru padome jeb tā dēvētā eiro grupa, kuras vadītājs ir Luksemburgas premjerministrs un finanšu ministrs Žans Klods Junkers.
Eiropas finanšu tirgi un eiro kursu satricinājusi nenoteiktība, kas radusies pēc tam, kad eiro zonas valstis cita pēc citas sāka cīņu ar pieaugošo valsts parādu, tādā veidā apdraudot arī zonas vienoto valūtu.