Vēl pirms dažiem mēnešiem Turcijas vadītājs Erdogans ar lielu entuziasmu runāja par turpmākajām attiecībām ar Savienotajām Valstīm. Viņa optimisms bija saistīts ar Trampa ievākšanos Baltajā namā. Jaunais ASV prezidents pirms ievēlēšanas atkārtoti bija paudis cieņu tādiem autoritāriem līderiem kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte un arī pats Erdogans.
Turcijas prezidenta attiecības ar iepriekšējo ASV prezidentu Baraku Obamu nebija sevišķi tuvas. Obama ik pa laikam pārmeta Turcijai demokrātijas deficītu un preses un cilvēktiesību neievērošanu. Pēc pērn 15. jūlijā Turcijā notikušā nesekmīgā apvērsuma mēģinājuma viņš telefonsarunā Erdoganam izteica ne tikai atbalstu, bet arī bažas par plašajām aizturēšanām. Obamas valdība arī atteicās Turcijai izdot ASV dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu, kuru Ankara apsūdz apvērsuma plānošanā.
Lielākais ASV un Turcijas domstarpību avots ir amerikāņu sniegtais atbalsts Sīrijas kurdu grupējumam Tautas pašaizsardzības spēki (YPG), kas efektīvi cīnās pret IV kaujiniekiem Sīrijas ziemeļaustrumos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 16.maija, numurā!