Parīzē 2015.gadā panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Republikāņu pretestības dēļ ASV Senāts neapstiprināja Parīzes klimata vienošanos, tādēļ tai ASV nav tiesiski saistoša līguma spēks, un Vašingtona var salīdzinoši viegli no tās atteikties.
Par to, ka Tramps izvēlēsies iet šādu ceļu, plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Trampam tuvu stāvošām amatpersonām, ziņoja jau trešdien. Jāatgādina, ka Tramps jau savā priekšvēlēšanu kampaņā kā vienu no solījumiem izvirzīja ASV izstāšanos no Parīzes klimata konferencē panāktās vienošanās.
"Es solīju, ka izstāšos vai pārskatīšu jebkuru vienošanos, kura nekalpo Amerikas interesēm," prezidents ceturtdien paziņoja uzrunā Baltā nama Rožu dārzā.
"Es tiku ievēlēts, lai pārstāvētu Pitsburgas, nevis Parīzes pilsoņus," sacīja Tramps.
"Ārvalstu līderiem Eiropā un Āzijā nevajadzētu būt lielākai teikšanai par ASV ekonomiku nekā mūsu pašu pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem," viņš sacīja.
"ASV no šodienas izbeigs jebkādu nesaistošās Parīzes vienošanās īstenošanu un drakoniskos finanšu un ekonomiskos slogus, kurus šī vienošanās uzliek mūsu valstij," teica Tramps.
ASV prezidents žēlojās, ka viņa priekšgājēja Baraka Obamas laikā parakstītā vienošanās dod citām valstīm netaisnīgas priekšrocības pār ASV rūpniecību un iznīcina amerikāņu darbavietas.
"Es nevaru ar tīru sirdsapziņu atbalstīt darījumu, kas soda ASV – pasaules līderi vides aizsardzībā, vienlaikus nenosakot nekādas nozīmīgas saistības pasaules vadošajiem piesārņotājiem," sacīja Tramps, vēlāk konkrēti minot Ķīnu un Indiju.
"Šī vienošanās mazāk attiecas uz klimatu, bet vairāk uz to, ka citas valstis gūst finansiālas priekšrocības pār ASV," apgalvoja Tramps.
"Tāpēc mēs izstājamies, tomēr mēs sāksim sarunas un redzēsim, vai varam panākt vienošanos, kas ir taisnīga. Ja mēs to varam, tas ir lieliski. Ja nevaram, [arī] labi," teica ASV prezidents.
Trampa lēmums izraisīja tūlītēju sašutuma vilni gan ASV, gan citās valstīs. Eksprezidents Obama paziņoja, ka ar šo soli ASV "pievienojas saujiņai valstu, kas noraida nākotni".
Vācija paziņoja, ka ASV "kaitē" visai planētai, un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nosauca šo lēmumu par "nopietni nepareizu".
Pitsburgas mērs Bils Peduto tviterī ierakstīja: "Es kā Pitsburgas mērs varu jums apliecināt, ka mēs sekojam Parīzes līguma vadlīnijām mūsu tautas, mūsu ekonomikas un nākotnes labad."
"Fakts: Hilarija Klintone saņēma 80% no balsīm Pitsburgā" ASV prezidenta vēlēšanās pērn, piebilda Peduto.
Papildināta visa ziņa
pareizi
Zinātniska pieeja
reptilis