"Parādījās šī koncepcija un es teicu - stratēģiski tas ir interesanti, mēs būtu ieinteresēti," ASV prezidents sacīja reportieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā Ņūdžersijas štatā, kur viņš pavadīja brīvdienas savā golfa klubā.
Viņš norādīja, ka "vispirms mums jānoskaidro, vai viņiem [Dānijai] ir kāda interese".
Tramps gan uzsvēra, ka Grenlandes iegāde nav prioritārs jautājums viņa administrācijas darba kārtībā.
Uz jautājumu, vai viņš apsvērtu iespēju apmainīt kādu daļu Savienoto Valstu teritorijas pret Grenlandi, ASV prezidents atbildēja: "Daudz ko var izdarīt."
"Pēc būtības tas ir liels nekustamā īpašuma darījums," paskaidroja Tramps, kurš kļuva par miljardieri, darbojoties tieši nekustamo īpašumu jomā.
ASV prezidents arī norādīja, ka subsīdijas Grenlandei Dānijai izmaksā visai dārgi, bet ASV šī sala būtu stratēģiski svarīga.
"Tā nodara lielu kaitējumu Dānijai, jo tā [Dānija] zaudē gandrīz 700 miljonus dolāru gadā, salu uzturot (..). Stratēģiski Savienotajām Valstīm būtu jauki [iegūt Grenlandi]," teica Tramps.
Kā ziņots, laikraksts The Wall Street Journal pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Tramps sarunās ar padomniekiem vairākkārt izteicis interesi par Grenlandes iegādi.
Dānijas puse gan nekādu ieinteresētību neizrāda - daļa politiķu Trampa ieceri uztvēruši kā joku, bet Dānijas premjerministre Mete Fredriksena, svētdien apmeklējot Grenlandi, uzsvēra, ka Grenlande netiek pārdota. "Es ļoti ceru, ka tas nav domāts nopietni," viņa piebilda.
Šī nav pirmā reize, kad Vašingtona interesējas par iespējām nopirkt Grenlandi, kur tai kopš 1943. gada ir gaisa spēku bāze. 1946. gadā Harija Trumena prezidentūras laikā ASV piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru par Grenlandi, tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja.
S ♥ NATO
groks
.