54 gadus vecais Makmāsters, kurš aizvien ir aktīvajā militārajā dienestā, ir vēstures zinātņu doktors un militārajās aprindās zināmas grāmatas autors. Tajā viņš skarbi kritizējis ASV administrāciju un bruņoto spēku augstāko virsniecību par haotisku un nekonkrētu politiku, kura bija Savienotajām Valstīm apkaunojošā Vjetnamas kara cēlonis. "Es domāju, kā un kālab Vjetnamas konflikts kļuva par amerikāņu karu. Karu, kurā vīri cīnījās un krita, īsti nesaprotot, kā un vai viņu rīcība un upuri veicinās konflikta atrisinājumu," grāmatā rakstījis Makmāsters. Grāmata bija daļa no viņa doktora disertācijas. Doktora grādu viņš ieguva Ziemeļkarolīnas Universitātē, tolaik esot vēl majora pakāpē. ASV militārajās izglītības iestādēs viņa grāmata iekļauta virsniecībai ieteicamās literatūras sarakstā.
Arī pats ģenerālleitnants pabijis grāmatas varoņa lomā. Par viņa vadīto kauju Līča kara laikā rakstīja Toms Klensijs 1994.gadā izdotajā grāmatā Armored Cav. 1991.gada 26.februārī notikušās kaujas laikā, par spīti pamatīgam skaitliskajam pārspēkam, Makmāstera komandētā vienība ar deviņiem tankiem spēja iznīcināt aptuveni 80 Irākas Republikas gvardes tankus. Galvenokārt gan iespaidīgie panākumi skaidrojami ar krietni modernāku aprīkojumu, proti, tolaik amerikāņu Abrams tanki bija vieni no vismodernākajiem pasaulē, kamēr Irākas spēki pretī varēja likt ļoti novecojušu tehniku - Padomju Savienībā ražotus T-62 un T-72, kā arī Ķīnas ražojuma Type 69 tankus. Šajā kaujā amerikāņu un britu spēki pilnībā sagrāva pretiniekus, kopumā iznīcinot ap 160 irākiešu tankus, 180 bruņutransportierus, desmitiem lielgabalu un cita veida bruņojuma, tāpat nogalinot vai ievainojot vairāk nekā 600 pretiniekus. Koalīcijas spēku rindās šajā kaujā zaudējumi bija niecīgi - bojātas divas Bradley bruņumašīnas. Makmāsters piedalījies arī vēlākos konfliktos Tuvajos austrumos.
Lielu uzmanību savas militārās karjeras laikā Makmāsters veltījis armijas modernizācijas un spēcināšanas jautājumiem, un, atsaucoties uz augstāk pieminēto kauju, atzinis - kaut no vecām kaujām savas mācības var un vajag gūt, nākotnē ilūzijas par tik graujošām uzvarām var nelolot, jo kaujās nāksies sastapties ar krietni spējīgākiem pretiniekiem sarežģītākos apstākļos.
The Washington Times raksta, ka Makmāsters ir domnīcas Armijas spēju integrācijas centrs direktors. Viņa uzdevumu lokā ietilpa iespējamo nākotnes konfliktu scenāriju prognozēšana un izvērtēšana, kā ASV bruņotie spēki spētu tikt galā ar iespējamiem draudiem. 2016.gada pavasarī sniegtā atzinumā Senāta apakškomisijā viņš brīdināja, ka ASV armija šobrīd ir skaitliski pārāk maza. "Mūs tāldarbības, tehnikas un personāla jomā apsteidz vairāki potenciālie pretinieki. Riskējam ar to, ka nākotnē mūsu armija būs pārāk maza, lai garantētu nācijas drošību." Šī atzinuma laikā ASV armijā dienēja 980 tūkstoši karavīru. Atsaucoties uz The Army Times datiem, šī ir skaitliski mazākā armija, kāda Savienotajām Valstīm bijusi kopš Otrā pasaules kara. Tiesa, jāatgādina, ka jaunais ASV prezidents Donalds Tramps armijas stiprināšanu un modernizēšanu, tostarp kodolarsenāla atjaunošanu, noteicis kā vienu no savas administrācijas prioritātēm.
Makmāsters kritiski izteicies arī par Kremļa realizēto ārpolitiku, norādot, ka
Maskavas mērķis ir sagraut pēc Aukstā kara beigām Eiropā iestājušos drošību, ekonomiku un politisko kārtību, lai to aizvietotu ar Krievijas interesēm vairāk atbilstošu iekārtu.
Viņš arī norādījis, ka Krievija anektēja Krimu un militāri iejaucas konfliktā Ukrainas austrumos faktiski bez jebkādas pienācīgas pretreakcijas no starptautiskās sabiedrības puses.
Tomēr, kā vēsta izdevums Vox, kaut Makmāsters militārajās aprindās izpelnījies lieliska virsnieka reputāciju, ir intelektuālis un akadēmiķis ar labu izpratni par starptautisko politisko situāciju, nacionālās drošības padomnieka amatā izdošanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik lielu prezidenta uzticību konkrētais padomnieks spēj iegūt. "Ja Tramps neuzticēsies Makmāstera vērtējumiem un spriedumiem vai ja Makmāsteram bieži būs domstarpības ar citiem Trampa padomniekiem, viņam būs ļoti grūti ar savu pieredzi un padomiem ietekmēt prezidenta lēmumus," spriež izdevums Vox.
Jau vēstīts, ka iepriekšējais Trampa nacionālās drošības padomnieks Maikls Flinns bija spiests demisionēt pēc tam, kad atklātībā nonāca viņa meli par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām. Proti, Flinns vēl pirms Trampa inaugurācijas un attiecīgi pirms savas apstiprināšanas amatā sarunā ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku apspriedis sankciju politiku un izteicies, ka Trampa administrācija, visticamāk, mīkstināšot pret Krieviju noteiktās sankcijas. Sākotnēji viņš noliedza, ka būtu ar Krievijas amatpersonām pārspriedis sankciju jautājumus.
Nu ko
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis