ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins un Nacionālās Ekonomikas padomes direktors Gerijs Kons pirms tam tikās ar Kongresa līderiem, lai vienotos par prezidenta projekta detaļām.
Baltā nama plānā Tramps rosina samazināt ASV federālā ienākuma nodokļa likmju skaitu no septiņām līdz trim, lai sistēmu padarītu vienkāršāku un caurskatāmāku. Plānā paredzēts samazināt augstāko nodokļa likmi no 39,65% līdz 35%.
Tramps arī rosinājis dubultot summu, ko amerikāņi var saņemt nodokļu atlaidēs.
Trampa administrācija arī rosina no 35% līdz 15% samazināt sabiedrisko korporāciju maksāto ienākumu nodokļa likmi, kā arī ļaut starptautiskajām kompānijām pārvest uz ASV to ārzemēs gūto peļņu ar 10% likmi pašreizējās 35% likmes vietā.
Trampa projektā arī iekļauts priekšlikums no 39,6% līdz 15% samazināt likmi tiem uzņēmumiem, kuri nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Tā vietā šo uzņēmumu gūtā peļņa nokļūst tieši pie to īpašniekiem, kuri par to maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādi noteikumi attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, bet arī uz riska ieguldījumu fondiem, privātkapitāla firmām un nekustamo īpašumu attīstītājiem.
Trampa trešdien atklātajos plānos gan netika īpaši skaidrots, kā valsts palielinās ieņēmumus, lai kompensētu samazinātajās nodokļu likmēs zaudētos ieņēmumus.
Vadošās ASV bezpeļņas nodokļu organizācijas Tax Foundation (Nodokļu fonds) aplēses liecina, ka tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pazemināšana nākamās desmitgades laikā samazinās federālos ieņēmumus par apmēram 2,2 triljoniem dolāru (2,02 triljoni eiro).
Tas ir apmēram 240 miljardi dolāru (220 miljardi eiro) gadā, kas tikai nedaudz atpaliek no tiem 304 miljardiem dolāru (280 miljardi eiro), ko ASV atvēl tādām ienākuma drošības programmām kā pārtikas talonu programma, bezdarbnieku pabalstiem un programmām, kas nodrošina pārtiku bērniem.
Tomēr Mnučins atkārtoti ir solījis, ka administrācijas nodokļu plāni maksās paši par sevi. Viņš uzsvēra, ka rosinātās nodokļus reformas veicinās ekonomisko izaugsmi, kas pēc tam palielinās nodokļos gūtos ieņēmumus no algu pieauguma, augstākas nodarbinātības un lielāka uzņēmumu apgrozījuma.
"Mums varētu būt divu triljonu dolāru (1,8 miljardi eiro) liela atšķirība ieņēmumos, atkarībā no tā, kas varētu notikt ar izaugsmes funkciju," ministrs norādīja pagājušajā nedēļā.
Tax Foundation lēsa, ka tam būtu vajadzīga ASV ekonomiskās izaugsmes palielināšanās par 0,9 procentpunktiem gadā desmit gadu laikā, kas, pēc domnīcas ieskatiem, nav reālistiski.
Tramps ir vēlējies izstrādāt tādu nodokļu reformu, kas spētu gūt atbalstu Kongresā, tomēr šis plāns varētu saskarties ar lielām procedūras problēmām Kongresa augšpalātā Senātā.
Lai panāktu šo reformu pieņemšanu bez demokrātu atbalsta, republikāņiem nāksies izstrādāt nosacījumu, ka nodokļu reforma budžeta deficītu palielinās ne ilgāk kā desmit gadus. Tas nozīmē, ka nodokļu likmju samazināšana būs spēkā tikai uz laiku, pieņemot, ka to nekompensēs ieņēmumus palielinoši pasākumi.
Turklāt Baltā nama zināmā mērā plāns var nonākt pretrunā ar Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palātas republikāņu apspriesto plašāko nodokļu plānu.