Tomēr četrarpus gadu ilgās valdīšanas laikā pirmais melnādainais ASV prezidents vairākkārt ir ticis apvainots pilsonisko brīvību ierobežošanā, jo tā arī nav izpildījis vienu no galvenajiem solījumiem - slēgt Gvantanamo līča bāzi, kur tiek turēti terorismā aizdomās turamie, vairumam no kuriem nav uzrādītas apsūdzības.
Pretrunīgi vērtēti ir arī B. Obamas administrācijas akceptētie bezpilota iznīcinātāju uzbrukumi ārvalstīs, pārsvarā Pakistānā un Jemenā, un atļauja neitralizēt arī ASV dzimušus islāmistus.
Šajā nedēļā ASV prezidenta administrācija ir ierauta virknē skandālu, kas B. Obamas politiskajiem pretiniekiem ļauj ar jaunu sparu apgalvot, ka viņš grib ierobežot amerikāņu brīvību.
Kas sēdēs cietumā?
B. Obama trešdien paziņoja par ASV nodokļu dienesta vadītāja Stīvena Millera atkāpšanos. Prezidenta administrācija pieprasīja S. Milleram nolikt pilnvaras pēc tam, kad atklājās, ka viņa vadītā iestāde bija veikusi pastiprinātas pārbaudes dažādās ar Republikāņu partiju saistītās vai tās politiku atbalstošās konservatīvo organizācijās.
Tas atklājās pēc tam, kad otrdien ASV Finanšu departaments nāca klajā ar ziņojumu, kurā minēts, ka ieņēmumu dienests īpaši kontrolējis organizācijas, kuru nosaukumos ir minēti tādi vārdi kā «Tējas partija» un «patrioti», vai arī tādām, kas fokusējas uz valdības fiskālo politiku vai kritizē B. Obamas administrācijas darbu.
Kā piemēri tika nosaukti nepamatoti ilgs nodokļu atlaižu piešķiršanas pieprasījumu izskatīšanas laiks un prasība uzrādīt «nevajadzīgu informāciju», piemēram, ziedotāju vārdus, raksta BBC.
Nodokļu dienests taisnojās, ka koncentrēšanās uz konservatīvo organizāciju finanšu darbībām nav bijusi saistīta ar kādu ārēju spiedienu, tomēr nespēja paskaidrot, tieši kādēļ iestāde ir pastiprināti pārbaudījusi B. Obamu kritizējošas organizācijas.
Sevišķi nokaitināti ir republikāņu politiķi, daļa no kuriem pieprasa iecelt īpašu prokuroru, kurš izmeklētu skandālu, bet Kongresa pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners žurnālistiem vaicāja: «Kurš sēdēs cietumā šī skandāla dēļ?»
B. Obama ir paziņojis, ka darīs visu, lai šādas situācijas vairs nekad neatkārtotos. «Amerikāņiem ir tiesības būt dusmīgiem par notikušo, arī es esmu dusmīgs,» sacīja prezidents. «Es nepacietīšu šādu uzvedību nevienā valsts institūcijā, bet jo īpaši nodokļu dienestā, ņemot vērā tam esošo varu un to, cik tas ļoti ietekmē mūsu dzīvi.»
Noklausās reportierus
Nodokļu dienesta skandāls nav vienīgais nesmukums, kas pašlaik nostāda neērtā situācijā B. Obamas administrāciju. Tā šonedēļ ir saņēmusi pārmetumus par mēģinājumiem apslāpēt vārda brīvību, jo ietekmīgā ziņu aģentūra Associated Press (AP) paziņoja, ka pagājušā gada aprīlī un maijā ASV Ģenerālprokuratūra ir noklausījusies vairāk nekā 20 telefonlīnijas, ko izmantoja AP reportieri.
Ģenerālprokurors Ēriks Holders aizstāvēja tiesībsargājošo iestāžu rīcību, paskaidrojot, ka žurnālistu noklausīšanās bijusi nepieciešama, lai izmeklētu «ļoti, ļoti nopietnu» informācijas noplūdi.
Tiek minēts, ka izmeklēšana ir saistīta ar AP pērn maijā publicēto reportāžu par Centrālās izlūkošanas pārvaldes un sabiedroto valstu specdienestu veikto slepeno operāciju, kuras laikā esot izjaukts ar starptautisko teroristisko organizāciju Al Qaeda saistīta Jemenas grupējuma plāns uzspridzināt pasažieru lidmašīnu, kas devās uz ASV, raksta Reuters.
Kongresa locekļi no abām partijām to ir nosaukuši par nopietnu preses brīvības pārkāpumu un apšauba, vai tik plaša mēroga iejaukšanos žurnālistu darbā var attaisnot ar rūpēm par nacionālo drošību.
Baltais nams, acīmredzot mēģinot mīkstināt kritiku, paziņoja, ka centīsies «atdzīvināt» demokrātu senatora Cārlza Šūmera 2009. gadā piedāvāto likumprojektu, kas garantētu federālo aizsardzību žurnālistiem, kuri atsakās izpaust informācijas avotus.
Šajā gadījumā tas neko daudz nemainītu, jo likumprojekts arī paredz, ka nacionālās drošības apdraudējuma gadījumā žurnālistam būtu jāatklāj savi slepenie informācijas avoti.