Nekompetence un Krievijas hakeri Hercogi palīdzēja Trampam

Kā CNN norādījis kāds avots, dažādu politisko partiju datorsistēmu uzlaušana pirms ASV prezidenta vēlēšanām paveikta ar "ļoti izsmalcinātu tehniku, kas ir pielīdzināma ASV Nacionālās drošības aģentūras izmantotajai." Tas savukārt nozīmē, ka visticamāk šādu izsmalcinātu tehniku bez Krievijas prezidenta ziņas nevarētu pielietot. Medija avots gan norāda, ka neviens nav redzējis Putina parakstītu atļauju vai viņa "pirkstu nospiedumus uz papīra", kas sankcionētu kiberuzbrukumus.

Tomēr, kā jau iepriekš ziņojušas vairāk nekā 15 dažādas ASV "spiegu" aģentūras, netiek apšaubīts, ka aiz kiberuzbrukumiem, kas notika pirms vēlēšanām, un informācijas nopludināšana WikiLeaks, stāvēja Krievija.

Jāmin, ka topošais ASV prezidents Donalds Tramps šo informāciju ir noraidījis. "Domāju, ka tas ir tikai kārtējais attaisnojums. Es tam neticu," paziņoja Tramps.

If Russia, or some other entity, was hacking, why did the White House wait so long to act? Why did they only complain after Hillary lost?

— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) December 15, 2016

Tvitera ierakstā Tramps uzdevis retorisku jautājumu - "kāpēc Baltais nams par Krievijas hakeru darbību sācis runāt tikai pēc tam, kad Hilarija zaudēja?" Tiesa gan, jānorāda, ka arī pirms vēlēšanām jau tika izplatīta informācija un drošības dienestu slēdzieni par hakeru uzbrukumiem. Tāpat priekšvēlēšanu debatēs Trampam tika uzdoti jautājumi par WikiLeaks un Krievijas iesaisti kiberuzbrukumos, uz ko viņš norādīja, ka neviens nezina, vai tā ir Krievija, Irāna vai kāds 180 kilogramus smags vientuļnieks no ASV. 

Hercogu iebrukums

Kā raksta The New York Times, viss sākās, "kad īpašais aģents Eidrians Hokins no Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) 2015. gada septembrī piezvanījis uz Demokrātu partijas biroju, lai nodotu satraucošu informāciju, viņš tika novirzīts uz informācijas tālruni." Proti, demokrāti, lai gan saņēma ziņu, ka vismaz viens no partijas datoriem uzlauzts ar Krieviju saistītas hakeru līdzdalību, informācija tika faktiski ignorēta.

Iebrucēji FIB bija labi pazīstami, tā esot bijusi hakeru grupa saukta par The Dukes (Hercogi - no angļu valodas). Pēdējos gadus ASV drošības iestādes veltījušas ievērojamus resursus, lai "izdzītu" Hercogus no dažādu dienestu un valsts pārvaldes biroju sistēmām.

Tomēr demokrāti, kā jau minēts, tam nepievērsa lielu uzmanību. Partijas IT nodaļas darbinieks, kurš saņēma šo informāciju, kā atklāja iekšēja partijas sarakste, nebija kiberdrošības eksperts un pēc primitīvu drošības pārbaužu veikšanas un informācijas pārbaudes Google meklētājā vairs lielu uzmanību tam nepievērsa. Kā pats sarakstē, kas ir The New York Times rīcībā, atzina, nebija drošs, ka zvanītājs, kas brīdināja par Hercogiem, patiešām bija FIB aģents, nevis kāds jokdaris.

Demokrātu nespēja tikt galā ar sākotnējo draudu, iespējams, arī partijai maksāja uzvaru vēlēšanās. Jāatgādina, ka tieši uzlauztie Klintones štāba vadītāja Džona Podestas e-pasti bija tie, kas vēlākajos mēnešos caur vietni WikiLeaks nonāca sabiedrībā un demonstrēja dažādas neglaimojošas lietas par kandidāti un Demokrātu partiju.

Tomēr, kā uzsver gan žurnālisti, gan ASV amatpersonas - vēlēšanu dienā hakeru darbības saistībā ar elektroniskajiem vēlēšanu aparātiem vai skaitīšanas sistēmām nav konstatētas, proti, kiberuzbrukumi bija vērsti uz vēlētāju ietekmēšanu, kā rakstīja kāds medijs - “hakeri uzlauza vēlētāju".

Septiņi gadi Hercogistē

Kā liecina Somijas kiberdrošības uzņēmuma F-Secure pētījums, Hercogi jau kopš 2008. gada ir veikuši uzbrukumus ASV institūcijām. “Hercogi ir labi aprīkota un mērķtiecīga organizētās kibernoziedzības grupa, kas, kā mēs uzskatām [F-Secure pētnieki - red.], kopš 2008. gada strādā Krievijas Federācijas labā, lai vāktu ārlietu politikas informāciju,” raksta somu drošības eksperti.

“Hercogu uzbrukumi primāri tiek vērsti uz Rietumvalstu valdībām un ar tām saistītām organizācijām, kā ministrijām, aģentūrām, politiskajām domnīcām un valdības līgumdarbu izpildītājiem,” norādīts pētījumā piebilstot, ka hakeru darbības mēdz būt vērstas arī pret Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu valstīm kā arī čečenu ekstrēmistiem un Krievijas narkotiku dīleru tīkliem.

ilustratīvs attēls no F-Secure pētījuma

Hakeri izmanto plašu ļaunatūras klāstu un pēdējos gados arī uzsākuši skaļākas un vieglāk fiksējamas ielaušanas, kas paredzētas, lai maksimāli ātri no uzlauztajiem tīkliem nozagtu maksimāli lielu daudzumu informācijas. Savukārt, ja ātrā pieeja atklājusi, ka tīklā ir vērtīga informācija, viņi pārslēdzas uz nemanāmākam metodēm.

Kā raksta The New York Times, sākotnējā informācijas vākšanas kampaņa, kurā, visticamāk, tika arī savākta informācija par Republikāņu partijas kandidātu Donaldu Trampu, vēlāk pārvērtās par kampaņu pret Hilariju Klintoni.

Jāpiemin gan, ka šī nav vienīgā hakeru grupa, kas tiek minēta saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām un, iespējams, Krievijas sankcionētiem kiberuzbrukumiem. Tiek minētas arī grupas - Cozy Bear un APT29

Obama sola rīkoties

Ceturtdien ASV prezidents Baraks, atbildot uz gaismā nākušo informāciju, norādīja, ka “tas nedrīkst tā palikt”.

“Manuprāt, nav šaubu, ja citas valsts valdība cenšas ietekmēt mūsu vēlēšanu integritāti… mums ir jārīkojas. Un mēs to darīsim - laikā un vietā, ko mēs izvēlēsimies. Dažas no darbībām, iespējams, būs pamanāmas un publiskas, citas nē,” ASV medijam NRP sacījis Obama.

Viņš arī norādījis, ka "misters Putins labi zina manas sajūtas par šo jautājumu, jo es esmu ar viņu tieši par šo runājis".

Šobrīd notiek izmeklēšana, un Obama vēl gaida pilnu drošības dienestu ziņojumu.

Savukārt, kā ziņo LETA, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV apsūdzības Krievijai par hakeru uzbrukumiem "jau izskatās nepieklājīgi un tās vajag izbeigt, vai arī sniegt kādus pierādījumus".

Pašu vaina

Tomēr nedz šī brīža prezidents Baraks Obama, nedz mediji neuzskata, ka demokrātu zaudējums ir tikai pateicoties ar Krieviju saistītajiem hakeriem. Proti, Hilarijas Klintones izdzēsto e-pastu lieta daļai ASV vēlētāju radīja neuzticību kandidātei, kura jau iepriekš nebija izcēlusies ar popularitāti.

Jāatgādina, ka Klintones lieta saistīta ar vairāk kā 30 000 izdzēstu e-pastu, kurus viņa saņēmusi laikā, kad bija valsts sekretāre. Jānorāda gan, ka FIB izmeklēšana Klintoni attaisnoja, bet tas nekavēja viņas sāncensi Donaldu Trampu šo izmeklēšanu izmantot pret kandidāti.

Uguni šai diskusijai divas nedēļas pirms vēlēšanām piešķīra FIB vadītāja Džeimsa Komija publiskais paziņojums, ka Klintones e-pastu lietā ir parādījušies jauni pierādījumi, kas “varētu būt, bet varētu arī nebūt svarīgi”. Savukārt 6.novembrī Komijs savā otrajā vēstulē Kongresam paziņoja, ka FIB, izskatot jaunuzietās Klintones e-pasta vēstules, nav atklājis nekādus likumpārkāpumus, tāpēc FIB nav mainījis savu jūlijā pausto ieteikumu neizvirzīt apsūdzības Klintonei.

Kā norāda politikas medijs The Hill, statistika liecina, ka, ja nebūtu bijis šis FIB vadītāja paziņojums, tad Klintone, visticamāk, būtu uzvarējusi.