Pēc A. Belhadža vārdiem, amerikāņu izlūkdienestu pārstāvji 2004. gadā sagūstījuši viņu Malaizijā, bet pēc tam pārveduši uz Taizemi, kur pakļāvuši spīdzināšanām. Dienvidaustrumu Āzijā Belhadžs atradies kopā ar savu stāvoklī esošo sievu un šajā reģionā slēpies no Lībijas līdera M. Kadafi aģentiem. Kopš 1990. gada A. Belhadžs aktīvi darbojās nemiernieku – islāmistu organizācijā Lībijas Islāma cīņas grupa (Libyan Islamic Fighting Group), kura cīnījās pret M. Kadafi režīmu.
ASV CIP turēja A. Belhadžu aizdomās par sakariem ar Al Qaeda, kā arī iespējamā līdzdalībā 2001. gada 11. septembra terora aktu gatavošanā. Pēc aresta un spīdzināšanām amerikāņi nodeva Abdulhakimu Belhadžu Tripolei, kur viņš cietumā tāpat tika spīdzināts. Brīvībā A. Belhadžs iznāca 2010. gadā.
2009. gadā, vēl atrodoties cietumā, A. Belhadžs parakstīja 400 lapaspuses garu deklarāciju, kurā nosodīja svēta kara un varas gāšanas vardarbīgā ceļā principus. Tad pat viņš pārdēvēja paša vadīto organizāciju par Lībijas Islāma kustību par pārmaiņām (Libyan Islamic Movement for Change).
Pašlaik A. Belhadžs ir viens no pašiem nozīmīgākajiem NATO sabiedrotajiem cīņā ar M. Kadafi režīmu, cilvēks, kuram bija galvenā loma Tripoles ieņemšanā. Tomēr, par spīti ciešajai sadarbībai ar amerikāņiem, Lībijas islāmists nav gatavs piedot ASV piedzīvoto pazemojumi. Pēc M. Kadafi pretinieku tagadējā līdera vārdiem, viņš nekad nav sadarbojies ar Al Qaeda un nekad nav piedalījies džihadā. Savukārt savus spīdzinātājus A. Belhadžs cer saukt tiesas priekšā.
Pilsoņu karš Lībijā sākās šī gada februārī. Martā militāru atbalstu no gaisa nemierniekiem sāka sniegt NATO spēki. 2011. gada augusta beigās M. Kadafi pretiniekiem ar NATO atbalstu izdevās pārņemt kontroli pār virkni stratēģiski svarīgu valsts objektu, kā arī ieņemt Lībijas galvaspilsētu Tripoli. M. Kadafi piekritēju kontrolē šobrīd atrodas tikai Lībijas līdera dzimtā pilsēta Sirte un vairāki mazāki apdzīvotie punkti.