Šis solis iezīmētu nopietnu pavērsienu Baidena administrācijā, kas līdz pēdējam laikam ieturējusi savaldīgu nostāju Ukrainas krīzē, baidoties izprovocēt Krievijas iebrukumu, skaidro laikraksts.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pastiprinot draudīgās darbības pret Ukrainu, bet ASV un Krievijas amatpersonu sarunām nespējot mazināt viņa kareivīgumu, administrācija tagad sākusi atkāpties no neizprovocēšanas stratēģijas.
Sestdien sanāksmē prezidenta Kempdeividas rezidencē augsta ranga Pentagona amatpersonas iepazīstinājušas Baidenu ar vairākām iespējām pārvietot ASV militāros līdzekļus krietni tuvāk Putina durvju slieksnim, norādīja administrācijas amatpersonas.
Šo iespēju vidū ir 1000 līdz 5000 karavīru nosūtīšana uz Austrumeiropu, kā arī šī skaita palielināšana desmitkārtīgi, ja situācija pasliktināsies.
Amatpersonas ar laikrakstu runāja ar nosacījumu, ka tiek ievērota viņu anonimitāte, ņemot vērā, ka tās nav pilnvarotas izteikties publiski par iekšējām debatēm.
Sagaidāms, ka Baidens pieņems lēmumu nedēļas sākumā.
Vairāku tūkstošu ASV karavīru izvietošana NATO austrumu flangā, kas ietver arī Baltijas valstis, kā norādīja Baidena administrācijas amatpersonas, ir tieši tas scenārijs, no kura Putins ir gribējis izvairīties.
Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.