Pirmdien ASV Senāta ārlietu komisijas priekšsēdētājs Roberts Menendess iepazīstināja ar likumprojektu, kurā paredzēts atļaut ieroču piegādes Sīrijas opozīcijai. "Šis likumprojekts tiešām tika nodots apspriešanai Senātā. Tiešām, ir viedoklis par labu tam, lai dotu opozīcijai ieročus," sacīja Kerijs. Viņš norādīja, ka "galu galā visu noteiks tas, vai mums ir pierādījumu fakti attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem." "Kā jūs ziniet, prezidents Obama ir uzdevis veikt šo faktu un šīs informācijas rūpīgu analīzi. Es uzskatu, ka Kongress, pirms tiks pieņemti jelkādi lēmumi, ļoti uzmanīgi izskatīs šīs analīzes rezultātus," sacīja valsts sekretārs.
Pēdējo nedēļu laikā starptautiskajā sabiedrībā ar jaunu sparu izraisījušās debates par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijas konfliktā. ASV un citas Rietumvalstis izteikušas pieņēmumus, ka ķīmiskos ieročus konfliktā varētu būt pielietojusi Sīrijas valdība. Damaska šīs apsūdzības kategoriski noraida. Vašingtona iepriekš tika brīdinājusi, ka ķīmisko ieroču pielietošana Sīrijā tiks uzskatīta par "sarkanās līnijas" pārkāpšanu un varētu izraisīt militāru reakciju.
Tostarp ANO cilvēktiesību pārkāpumu izmeklētāja Karla del Ponte svētdien sacīja, ka Sīrijas nemiernieki konfliktā, kas valsti pārņēmis jau divus gadus, varētu būt pielietojuši nāvējošo zarīna gāzi. "Atbilstoši liecībām, kuras mēs esam apkopojuši, nemiernieki ir izmantojuši ķīmiskos ieročus, pielietojot zarīna gāzi," intervijā Šveices radio svētdien vēlu vakarā sacīja bijusī kara noziegumu izmeklētāja del Ponte. "Mums vēl ir jāpadziļina mūsu izmeklēšana, jāpārliecinās un jāapstiprina [iegūtie dati] ar jaunām liecinieku liecībām, bet atbilstoši tam, ko mēs līdz šim esam noskaidrojuši, patlaban tie, kas izmanto zarīna gāzi, ir režīma oponenti," viņa piebilda.
Komisijai, kurai ar saviem jaunākajiem konstatējumiem nākamajā sesijā jūnijā ir jāiepazīstina ANO Cilvēktiesību padome, vēl varētu iegūt pierādījumus, ka arī Sīrijas režīms ir izmantojis šo ķīmisko ieroču paveidu, norādīja del Ponte. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns aprīļa beigās no jauna vērsās pie Sīrijas ar "steidzamu aicinājumu" ļaut valstī iebraukt inspektoriem, lai viņi varētu izmeklēt apsūdzības par ķīmisko ieroču pielietošanu.
Sīrija 20.martā oficiāli aicināja ANO ģenerālsekretāru izveidot neatkarīgu komisiju, kas izmeklētu dienu iepriekš Alepo apkaimē notikušo nemiernieku uzbrukumu, kurā atbilstoši Damaskas versijai pielietoti ķīmiskie ieroči. Uzbrukumā nogalināti 25 cilvēki, bet 110 nopietni cietuši. Bans 8.aprīlī pavēstīja, ka inspektoru komanda jau atrodas Kiprā un ir gatava doties uz Sīriju, tiklīdz būs saņemta oficiālās Damaskas atļauja.
Tomēr Sīrijas Ārlietu ministrija vēlāk paziņoja, ka atļauja netiks sniegta, jo Damaska konkrēti lūgusi Banu veikt pārbaudes Han al Asalas ciematā, kamēr ANO ģenerālsekretārs vēlas, lai misija varētu darboties visā Sīrijas teritorijā. Sīrija "nevar pieņemt šādus manevrus no ANO ģenerālsekretāra puses, ņemot vērā negatīvo lomu, kādu tā spēlēja Irākā un sagatavoja ceļu amerikāņu iebrukumam" 2003.gadā, sacīja ministrijas pārstāvis. Damaska konkrēti pieprasījusi nosūtīt "neitrālu un godīgu tehnisku komandu, kas apmeklētu Han al Asalas ciematu" Alepo provincē.
ANO lēš, ka Sīrijas konfliktā dzīvību zaudējuši aptuveni 70 000 cilvēku. Valsti pametuši 1,4 miljoni bēgļu, bet pašā Sīrijā pārvietoto personu skaits jau sasniedzis 4,25 miljonus. Kā Damaskas, tā opozīcijas pārstāvji izteikušies, ka apsver miera sarunu iespēju, tomēr nekādas naidīgo pušu tikšanās pagaidām nav izdevies sarīkot.