Pētnieks aģentūrai LETA norādīja, ka republikāņu kandidāts Donalds Tramps debates sāka labi, pārliecinoši runājot par tirdzniecības līgumiem, taču kādā brīdī pārgāja uz personiskiem jautājumiem un sāka "šausmīgi nervozēt".
"Viņš mētājās [ar vārdiem], nespējot īsti noturēties pie tā, ko vēlas pateikt. Šajā ziņā Klintone izcēlās, viņa bija pārliecinoša un droša. Turklāt izskatījās, ka Tramps debatēs ar sievieti neizmantoja klasiskos uzbrukumus. Pret sievieti viņš to neatļāvās," sprieda Hiršs.
Viņš arī atzina, ka Klintonei par labu nāk viņas ievērojamā pieredze, kuru viņa spēja izmantot, diskutējot par ārpolitiku un iekšpolitiku, tostarp par rasu jautājumiem.
"Klintone arī mēģināja ļoti skaisti un netieši uzbrukt Trampam, tostarp saistībā ar rasismu un biznesa panākumiem, izvēloties nepubliskot savu nodokļu deklarāciju," norādīja Hiršs.
Runājot par ārpolitiku, pētnieks novēroja, ka Tramps palika uzticīgs jau iepriekš paustajam par ASV un sabiedrotajiem, savukārt Klintone norādīja, ka ASV stāv ļoti cieši kopā ar saviem sabiedrotajiem.
"Bet ārpolitika nebija īsti šo debašu prioritāte, tā sekos vēlāk," piebilda pētnieks, norādot, ka vēl neizlēmušie pilsoņi norādījuši, ka Klintone bija pārliecinošāka šajās debatēs.
Šīs bija pirmās no trim televīzijas debatēm, kas paredzētas līdz vēlēšanām. Nākamās notiks 9.oktobrī Sentluisā, bet pēdējās 19.oktobrī Lasvegasā.