"Es šoreiz nesniegšu [Krievijas] ārlietu ministram [Sergejam] Lavrovam dokumentu," žurnālistiem Kijevā norādīja Blinkens, piebilstot, ka jānoskaidro esošā situācija un vai palikušas kādas iespējas to atrisināt.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tajā pašā laikā Lavrovs pēc pagājušajā nedēļa dažādos formātos notikušajām sarunām ar Rietumu pārstāvjiem paziņoja, ka Maskava negaidīs mūžīgi uz Rietumu atbildi, norādot, ka sagaida no ASV un NATO rakstisku atbildi uz Kremļa prasībām jau šajā nedēļā.