Plānots, ka robots veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.
Zinātnieki ar robota palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, ka tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.
ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.
Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas "pirkstu nospiedumus", skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.
Pirmo reizi Marsa misijā līdz ar robotu kosmosā tiks nogādāti arī divi satelīti, kas atdalīsies no kosmosa kuģa pēc pacelšanās un sekos tam līdzi sešus mēnešus līdz Marsa sasniegšanai. Plānots, ka satelīti CubeSats pie Marsa neapstāsies, bet palidos garām. Mērķis ir pārbaudīt CubeSats izmantošanu komunikācijai ar InSight, kad tas nolaidīsies uz Marsa.
Paredzēts, ka raķete ar InSight startēs sestdien no Vandenberga Gaisa spēku bāzes Kalifornijā.
Ja viss noritēs pēc plāna, robots nolaidīsies uz Marsa 26.novembrī.
Misijas kopējā izmaksas ir aptuveni miljards ASV dolāru.
ASV pagaidām ir vienīgā valsts, kurai izdevies sekmīgi nosēdināt robotu uz Marsa un to izmantot.
"Marss joprojām ir diezgan noslēpumaina planēta. Pat ar visiem pētījumiem, ko mēs esam veikuši, tas var mūs pamatīgi pārsteigt," norādīja Banerts.