No aptuveni 400 lappusēm sastāvošajā dienasgrāmatā aprakstīti notikumi laikā no 1936. gada pavasara līdz 1941. gada ziemai. Atbilstoši sākotnējiem novērtējumiem, dienasgrāmatā atrodams ne mazums jaunu liecību par Trešā Reiha politiku, kas vairākos gadījumos ir pretrunā ir jau zināmajiem avotiem.
Dienasgrāmatas izpēte var sniegt priekšstatu par A. Rozenberga attiecībām ar Ādolfu Hitleru, kā arī ar citiem nacistiskās Vācijas vadītājiem, tajā skaitā ar Henrihu Himleru un Hermani Gēringu. Bez tam, kā norādījis Holokausta memoriālais muzejs Vašingtonā, dokuments satur informāciju par vairākiem nacistu uzbrukuma Padomju Savienībai plāna aspektiem, ieskaitot plānus ebreju un austrumeiropiešu likvidēšanai.
Kā liecina sākotnējā informācija, dienasgrāmatā atrodamas ziņas par saspringtām attiecībām starp nacistu līderiem pēc tam, kad 1941. gadā A. Hitlera pirmais vietnieks Rūdolfs Hess veica lidojumu uz Lielbritāniju no nonāca britu gūstā. Tāpat dokumentā atrodamas ziņas par mākslas priekšmetu izlaupīšanu Eiropā.
A. Rozenberga dienasgrāmata figurēja Nirnbergas procesa materiālos, tomēr pazuda pēc tās īpašnieka sodīšanas ar nāvi 1946. gadā. Tika pieņemts, ka šo dokumentu nelegāli izvedis uz ASV viens no procesa prokuroriem Roberts Kempners (Robert Kempner), tomēr pierādījumu šim viedoklim nebija. Pēc jurista nāves 1993. gadā Holokausta memoriālais muzejs Vašingtonā ieguva viņa arhīvu, tomēr dienasgrāmatas tajā nebija.
Pēc tam ar slepeno dienestu palīdzību izdevās noskaidrot, ko dokumentu piesavinājies R. Kempnera sekretārs Herberts Ričardsons (Herbert Richardson), kurš 2013. gada sākumā nodeva to Holokausta memoriālajam muzejam Vašingtonā. Nekādas apsūdzības viņam netika izvirzītas.
Tallinā dzimušais, no 1910. līdz 1915. gada arī Rīgā dzīvojušais un studējušais baltvācietis Alfrēds Rozenbergs tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem NSDAP ideologiem tieši rases jautājumos, kā arī par „ebreju jautājuma galīgas atrisināšanas”, fiziski iznīcinot ebrejus, teorijas autoru. 1933.-1945. gados A. Rozenbergs bija NSDAP ārpolitiskās pārvaldes vadītājs, savukārt kopš 1941. gada jūlija viņš vienlaikus vadīja arī okupēto austrumu teritoriju ministriju, kuras pārvaldē atradās nacistu kontrolē nonākušās PSRS teritorijas, tajā skaitā arī Latvija.