Žurnālistikas konkurences un saglabāšanas likums tā pieņemšanas gadījumā ļaus ziņu uzņēmumiem kolektīvi piedalīties sarunās ar sociālo tīklu platformām par nosacījumiem, uz kādiem šo uzņēmumu ziņas parādās sociālo tīklu vietnēs.
"Meta" paziņoja, ka tā drīzāk izslēgs ziņas no savas platformas, nevis "pakļausies valdības uzspiestām sarunām, kas negodīgi neņem vērā vērtību, kuru mēs nodrošinām ziņu medijiem". Šī vērtība ietver "palielinātu trafiku un abonēšanu", teikts "Meta" paziņojumā, kuru tviterī publicēja kompānijas preses sekretārs Endijs Stouns.
"Meta" ir ieņēmusi līdzīgu nostāju arī iepriekš. Pērn tā uz neilgu laiku bloķēja ziņas savā platformā Austrālijā, kad šajā valstī tika pieņemts likums, kas liek tehnoloģiju uzņēmumiem maksāt laikrakstu īpašniekiem par to ziņu izmantošanu. "Meta" vēlāk noslēdza vienošanās ar Austrālijas laikrakstu īpašniekiem.
Likuma projekta atbalstītāja ASV senatore Eimija Klobušāra no Demokrātu partijas paziņoja, ka iecerētais likums vienkārši ļauj ziņu organizācijām kopīgi risināt sarunas, lai vienotos par sava ziņu satura cenām ar "vislielākajām kompānijām, kādas pasaule jebkad pazinusi".
""Google" vienā ceturksnī guva reklāmas ieņēmumus 66 miljardu ASV dolāru apmērā, kamēr avīzes un mazās radiostacijas tika slēgtas. Mēs vienkārši mēģinām panākt godīgu cenu par saturu," sacīja Klobušāra.