Zviedrijā mums ir trīs neatkarīgas organizācijas - sabiedriskā televīzija, sabiedriskais radio un organizācija, kas veido izglītojošos raidījumus. Mūsu pieredze ļoti skaidri parāda, ka sabiedriskajam radio ir jābūt neatkarīgam uzņēmumam. Galvenais iemesls ir, ka televīzija mēdz dominēt, ja radio un televīzija tiek apvienoti. To parāda daudzu Eiropas valstu pieredze. Bieži tiek runāts, ka mediju veidi mūsdienās saplūst, jo visiem ir mājas lapas internetā. Tā ir tiesa. Tomēr ir redzama arī cita tendence - atšķirības starp televīziju un radio kļūst lielākas un lielākas.
Es teiktu, ka tirgus situācija, ja sabiedrisko mediju gadījumā vispār var lietot vārdu "tirgus", ir ļoti atšķirīga. Televīzijas tirgū neizbēgami valda ļoti sīva komerciāla konkurence. Radio tirgū konkurence nav tik sīva. Un tas ļauj radio krietni vieglāk pieturēties pie kvalitatīvās žurnālistikas standartiem. Tādēļ, no žurnālistikas viedokļa pastāv ļoti pamatoti iemesli, lai neapvienotu sabiedrisko radio un televīziju.
Protams, ka pastāv argumenti par labu gan vienam, gan otram variantam. Mediju saplūšana, tik tiešām, ir realitāte. Bet tas nav labs arguments, lai apvienotu vai sapludinātu radio un televīziju vienā uzņēmumā. Drīzāk pretēji. Kad televīzija un radio tiek apvienoti, ne tikai televīzija sāk dominēt, bet sāk dominēt arī komerciālizēts saturs. Parādās vairāk izklaides un mazāk ziņu, mazāk informācijas. Pieļauju, ka jums ir pazīstams termins "infoklaide", kas nozīmē, ka informācija saplūst ar izklaidi. Līdzsvars starp izklaidi un informāciju mūsdienās ir ļoti liela problēma, jo izklaides apjoms pieaug, bet informācijas apjoms samazinās. Tādēļ ir nepieciešamas atbilstošas organizācijas, kas aizstāvēs ziņu un informācijas lomu.
Bet cilvēki klausās. Tas ir acīmredzams. Lielbritānijā BBC radio auditorija aizvadītajā gadā palielinājās līdz rekordlielam skaitam. Arī Amerikā NPR auditorija nesen sasniedza vēl nebijušus apmērus. Tādēļ radio šajā krīzes laikā neizzūd, bet gan tieši pretēji - radio ir ļoti spēcīgas pozīcijas.