Iepriekš jau ziņots, ka saskaņā ar raidījumā Nekā personīga vēstīto, Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš, izvērtējot VK revīzijā par ZM un LVM darbu secināto, izsūtījis ZM brīdinājumu par nepietiekošu uzraudzību kūdras atradņu apsaimniekošanas jomā, bet LVM - par neefektīvu rīcību ar valsts mantu. Prokuratūras ieskatā LVM bija pienākums darīt visu iespējamo, lai tās pārziņā esošo kūdras atradņu apsaimniekošana būtu efektīva un atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam.
"ZM un LVM strādā pie VK revīzijas rezultātā saņemto ieteikumu izpildes un daļu no tiem jau ir ieviesusi. Tas apstiprināts arī pēdējā VK veiktajā revīzijā par ZM gada pārskatu," aģentūrai LETA, komentējot Bērziņa izsūtīto brīdinājumu, pauda ZM.
Ministrijā arī paskaidroja, ka derīgo izrakteņu pārvaldības sistēmā prokurora brīdinājums neievieš jaunas lietas - pārvaldības kārtību nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi, taču ir uzdots izpildīt VK revīzijā saņemtos ieteikumus un kontrolēt to izpildi.
Komentējot plānu pāriet uz valsts kapitālsabiedrību centralizētu pārvaldīšanu, kas izriet no aprīļa beigās valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātā konceptuālā ziņojuma par valsts kapitālsabiedrību reformām, ZM uzsvēra, ka ziņojumā būtu bijis skaidri jāidentificē esošās pārvaldības sistēmas trūkumi, konkrētas valsts kapitālsabiedrību darbības un tās efektivitātes problēmas, iekams piedāvāt būtiskas izmaiņas peļņu nesošo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā. Tikai pēc tam var piedāvāt risinājumu, kas ļauj šīs problēmas novērst, veicot pārvaldības modeļa izmaiņas.
"[PKC konceptuālais] ziņojums nesniedza atbildi uz šiem jautājumiem, tālab ZM atzinums bija negatīvs," pauda ministrijā, skaidrojot, kāpēc tā neatbalsta plānotās izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā.
Kā raidījumā norāda prokuratūrā, neatkarīgi no tā, ka ZM veica nepietiekošu uzraudzību pār LVM kūdras atradņu apsaimniekošanas jomā, uzņēmumam bija pienākums veikt visu nepieciešamo, lai tā pārziņā esošo kūdras atradņu apsaimniekošana būtu efektīva un atbilstoša Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam pienākumam atsavināt mantu un nodot to īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
ZM valsts sekretāre Dace Lucaua raidījumam gan norādīja, ka ministrijas ieskatā LVM strādā efektīvi. Pārvaicāta, vai tādā gadījumā būtu saņemts prokurora brīdinājums, viņa pauda: "Jā, tas jau ir sens jautājums. Un šobrīd no prokuratūras esam saņēmuši to brīdinājumu. Bet tas mums nekādas būtiskas sekas mums nerada. Vienkārši mēs labojam likumos to, kas valstij nebija sakārtots".
Raidījums arī noskaidrojis, ka ZM ir iebildumi par plānu pāriet uz valsts kapitālsabiedrību centralizētu pārvaldīšanu. Pirmo deviņu šai reformai pakļauto uzņēmumu vidū ir arī LVM.
Tāpat LETA jau vēstīja, ka VK pērn konstatējusi būtiskus trūkumus ZM un LVM darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti. Tostarp ZM nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem - to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apmēriem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030.gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.
VK ziņojumā arī minēts, ka ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apmēriem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvu prasības. Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Tāpat, pēc VK paustā, ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār LVM deleģētā uzdevuma - derīgo izrakteņu apsaimniekošanas - tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo LVM kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvi - tikai 2018.gadā.
Alans Karlsons