"Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta," norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.
Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.
"Mums bija plāns sūtīt piecus konteinerus ar šprotu konserviem, katra konteinera vērtība ir apmēram 50 000 eiro. Tātad attiecīgie zaudējumi nepagarinātā līguma dēļ ir 250 000 eiro. Prece bija gatava, diemžēl to nāksies realizēt citur, protams, par zemāku cenu," norādīja Babris.
"Maijā došos uz izstādi Ķīnā, bet tagad man nav nekā, ko parādīt iepircējiem. Nezinu, kura ir tā augstā amatpersona, kam bija jārūpējas par dokumentācijas sagatavošanu, bet tas tikai norāda uz joprojām apbrīnojamo birokrātiju un biznesa ignorēšanu," sacīja uzņēmējs.
Kā ziņots, eksporta pakalpojumu kompānija Sino Business Links Latvia bija plānojusi janvāra sākumā uz Ķīnu sūtīt pirmo šprotu partiju. Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Arbidāns, ilgtermiņā apjomi tiek plānoti lieli - piegādāt kravas ik ceturksni vai ik mēnesi atkarībā no pieprasījuma.