Lai īstenotu ciešāku integrāciju, Latvija atbalsta koncentrēšanos uz ciešāku sadarbību aizsardzības, iekšējās drošības, enerģētikas un transporta jomās, eirozonas stiprināšanu un dzīves līmeņa tuvināšanos ES. ES šobrīd ir iespēja mainīties tā, lai tā kļūtu politiski vienotāka un saliedētāka, norādīts ziņojumā, piebilstot, ka Latvija atbalsta nopietnas ES reformas, aktīvi piedaloties to formulēšanā un īstenošanā.
"Aizvadītais gads ienesa lielāku skaidrību un prognozējamību ES jautājumu dienaskārtībā, jo īpaši jautājumā par ES turpmāko stratēģisko virzību. ES ir spējusi sarežģītā starptautiskajā un iekšpolitiskajā situācijā koncentrēties uz 27 dalībvalstīm kopīgām stratēģiskām prioritātēm, saglabājot vienotību un izpratni par kopīgām interesēm un vērtībām. Tas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm," ziņojumā skaidro ministrs.
Ziņojumā aprakstītas arī Brexit sarunas, norādot, ka panāktā vienošanās par Brexit pirmo kārtu atbilst Latvijas interesēm, jo tā paver ceļu ciešai un stratēģiskai attiecību veidošanai starp ES un Lielbritāniju nākotnē, kas ietver maksimāli ciešu sadarbību ekonomikas un tirdzniecības, zinātnes, izglītības un drošības jomās. Vienlaikus uzsvērts, ka sarunas starp abām pusēm turpināsies par pārējiem savstarpējo attiecību aspektiem un galīgā vienošanās par konkrētiem jautājumiem, piemēram, pārejas periodu un nākotnes attiecību ietvaru, var notikt tikai tad, kad būs panākta vienošanās par visiem attiecību aspektiem.
Sadaļā "Latvijas nākotne ES" skaidrots, ka Latvija vēlas redzēt vienotu, efektīvu un rīcībspējīgu ES, kas balstās uz Eiropas, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju līdzdalību, tādēļ Latvijas darbība ir bijusi vērsta uz ES reformu sekmēšanu. Tāpat Latvija ir bijusi ieinteresēta veicināt konkrētu ES vienošanos par atvērta un integrēta Digitālā vienotā tirgus izveidi. Digitāli spējīga Latvijas sabiedrība nodrošinās nepieciešamo aizsardzību pret mūsdienu apdraudējuma veidiem, kā galveno šajā jomā minot kiberapdraudējumu, teikts ziņojumā.
"Var prognozēt, ka, ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos Eiropas kaimiņu reģionos, nākotnē pieaugs nepieciešamība ES pašai veikt militārās stabilizācijas misijas, izmantojot ES kaujas grupu operācijas. Latvija to atbalsta, uzsverot, ka ir nepieciešams stiprināt ES kaujas grupu pielietojamību," ziņojumā uzsvēris ārlietu ministrs.
Latvijas enerģētiskās drošības interesēs ir 2018.gadā panākt vienošanos par labāko risinājumu, kas nodrošinās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronu darbību ar Centrālās Eiropas elektrotīkliem, ņemot vērā sistēmas drošumu un ilgtermiņa ietekmi uz kopējām izmaksām un tarifiem. Savukārt ES Enerģētikas savienības izveide būs lieliska iespēja Latvijai strukturāli un kvalitatīvi modernizēt savu tautsaimniecību, teikts ziņojumā. Ņemot vērā, ka Latvija sadarbību enerģētikas jomā stratēģiski vērš uz sadarbību ar savām ES un NATO kaimiņvalstīm reģionā, Latvija bija un ir pret Nord Stream 2 veida projektu īstenošanu.
Tikmēr sadaļā Latvijas skats uz ES ārpolitikas prioritātēm ES nākamās budžeta perspektīvas kontekstā minēts, ka Latvijai ir svarīgi, lai ES budžets būtu tāds, kas spēs nodrošināt pastāvīgu ES ekonomisko izaugsmi. ES ir jānodrošina vienota attīstība, neatstājot atsevišķas dalībvalstis nekonkurētspējīgos apstākļos, teikts ziņojumā.
Jaunajā ES budžetā pēc 2020.gada ir jāatrod efektīvs līdzsvars starp finansējumu reģionu attīstības izlīdzināšanai, Kopējai lauksaimniecības politikai un ES jaunajiem izaicinājumiem, teikts ziņojumā, norādot, ka ir būtiski, lai ES budžets pēc 2020.gada būtu optimāls arī reformētās ES attīstībai, jo attīstība nodrošina budžeta ieņēmumus, kas nepieciešami citām prioritātēm, tai skaitā konverģencei.
reptilis
Ej tu kodolā!
ļuļa