No tintes līdz elektronikai
Lemjot par eID karšu ieviešanu Latvijā, jau sākotnēji tām bija paredzēts plašs lietojums, tostarp iespēja nobalsot vēlēšanās, Dienai atgādina CVK vadītājs Arnis Cimdars. Patlaban pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nav problēmu ar vēlētāju autentifikāciju, izmantojot eID kartes, jo ir gan vēlētāju reģistrs, gan iepriekš sagatavoti saraksti. Taču Latvijā ir īpatnēja situācija ar Saeimas vēlēšanām un referendumiem – mums ir nevis iepriekš sagatavoti saraksti, kurā iecirknī katram jābalso, bet tiek iespiests zīmodziņš pasē. Šāda kārtība nav piemērojama eID kartēm. Turklāt pašlaik tiem, kuriem nav pases, bet tikai eID karte, vajadzīga vēlētāju apliecība. Šogad tādas būs nepieciešamas ap 60 tūkstošiem bez pases esošajiem eID turētājiem. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās – 27 tūkstošiem. CVK ilgstoši ir aicinājusi deputātus ieviest vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās, lai visās Latvijā notiekošajās vēlēšanās būtu vienāda kārtība. Tās kļūtu ērtākas, saprotamākas un iedzīvotājiem līdz ar to tuvākas, uzsver Cimdars. Pašlaik konceptuāli atbalstīts CVK priekšlikums nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmēģināt vēlētāju reģistrāciju tiešsaistē iepriekšējās balsošanas dienās. Tas varētu atrisināt politiķu lielākās bažas, ka vēlētāji par Saeimu nevarēs balsot jebkurā iecirknī.
CVK ieskatā ir vairāki risinājumi kārtības maiņai. Lai arī cik amizanti neizklausītos, lētākais ir iezīmēt nagu ar redzamu vai neredzamu tinti, kā to dara valstīs, kurās ir problēmas ar vēlētāju reģistru kvalitāti, piemēram, Indijā vai dažās Kaukāza valstīs. Latvijā tādu problēmu nav, un tas ir arī apšaubāmi no drošības viedokļa, uzsver CVK vadītājs. Savukārt dārgākais un riskantākais variants ir veidot tikai elektroniskus vēlētāju sarakstus, bet arī tam nav atbalsta ekspertu vidū.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
BiznesaOIKizāzija
>:-)
mg