"Par to tuvākajās nedēļās lems valdība. Pašlaik ir iecere, ka Augstsprieguma tīkls varētu pāriet Finanšu ministrijas pakļautībā. Tomēr kā būs, to izlems valdība," sacīja Žīgurs.
Viņš pastāstīja, ka PSO turpmāk būs jāgarantē brīva enerģijas plūsma jebkurā virzienā, garantējot stabilu ar avārijas jaudām nodrošinātu tīklu darbību. Savukārt nacionālās energokompānijas īpašumā paliks enerģijas ražošanas avoti un sadales tīkli. "Mēs jau tirgojam un ražojam elektroenerģiju, kā arī atbildam par tās sadali, tomēr elektroenerģijas pārvadi nodrošinās no Latvenergo pilnīgi neatkarīgs uzņēmums, kura darbībā mums nebūs tiesību iejaukties. Mēs pat nedrīkstēsim zināt šā uzņēmuma tīklu darbības režīmus un citu darba specifiku," teica Žīgurs.
Pēc viņa paustā, ņemot vērā, ka šim uzņēmumam arī turpmāk vajadzēs uzturēt pašam sevi, nodrošinot nepieciešamos ieguldījumus elektrotīklu attīstībā, pēc pilnīgas nodalīšanas no Latvenergo koncerna varētu mainīties pārvades tarifi. "Domāju, ka jā, tomēr tas nenotiks ne nākamajā mēnesī, ne nākamajā gadā," minēja Latvenergo vadītājs.
Viņaprāt, pēc atdalīšanas no koncerna Augstsprieguma tīkls būs visai skarba dzīve. "Darbojoties kā mūsu koncerna uzņēmumam, Augstsprieguma tīklam ir iespējas krīzes situācijā izmantot finanšu spilvenu. Pēc pilnīgas patstāvības iegūšanas šim uzņēmumam būs pašam jādomā, kā nodrošināt savu darbību. Šā uzņēmuma budžets ir visai skops, lai neteiktu neko vairāk. Šis fakts mani pat uztrauc, jo augstsprieguma apakšstaciju rekonstrukcijas temps ir nepietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un drošu pārvades sistēmas darbību," atzina Žīgurs.
Jau vēstīts, ka iepriekš Ekonomikas ministrija Augstsprieguma tīkla nodalīšanu no Latvenergo plānoja pabeigt līdz šā gada jūnija beigām.
Valdība šogad 4.janvārī slēgtā sēdē atbalstīja Latvenergo restrukturizācijas modeli, kas paredz neatkarīga elektroenerģijas PSO izveidošanu. Atbalstītais modelis paredz nodalīt PSO Augstsprieguma tīkli no Latvenergo koncerna, pārvades sistēmas aktīvus saglabājot koncernā.
Ziņots arī, ka Augstsprieguma tīkla akcionāru sapulcē pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 12,879 miljoniem latu. Augstsprieguma tīkla valdes priekšsēdētājs Varis Boks iepriekš pavēstīja, ka lēmums par pamatkapitāla samazināšanu pieņemts saistībā ar Eiropas Parlamenta un padomes 2009.gadā pieņemtu direktīvu, kas attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu izvirzījusi prasību, ka ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī jāveido PSO, kas ir neatkarīgs no elektroenerģijas ražotāja vai tirgotāja.
"Latvija PSO atdalīšanai izvēlējusies otro modeli – neatkarīgais sistēmas operators. Tādējādi, izpildot šo modeli, Augstsprieguma tīkla akcijas vairs nedrīkst piederēt komersantam, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, šajā gadījumā Latvenergo, bet tās tiek pārdotas valstij," paskaidroja Boks.
Augstsprieguma tīkls kā neatkarīgs sistēmas operators nodarbosies ar PSO vadību, uzraudzību, ar nosacījumu izstrādi jaunu pieslēgumu izbūvei un sistēmas attīstības plānošanu. Uzņēmuma pienākumi būs piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, iekasēt piekļuves maksu un pārslodzes maksu, kā arī maksājumus saistībā ar kompensācijas mehānismu starp PSO, vadīt, uzturēt un uzlabot pārvades sistēmu, ar ieguldījumu plānošanu panākt, lai sistēma ilgtermiņā atbilstu pamatotam pieprasījumam, un, attīstot pārvades sistēmu, neatkarīgais sistēmas operators ir atbildīgs par jaunu infrastruktūras objektu plānošanu (tostarp apstiprināšanu), būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.
Lursoft informācija liecina, ka pašlaik Augstsprieguma tīkla pamatkapitāls ir četri miljoni latu. Uzņēmums dibināts 2001.gadā.
Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Latvenergo koncernā ietilpst Latvenergo un seši meitasuzņēmumi ‒ Augstsprieguma tīkls, Sadales tīkls, Latvenergo Kaubandus, Latvenergo Prekyba, Liepājas enerģija un Latvijas elektriskie tīkli.