Koncepcijas būtība – lai atvieglotu perspektīvo derīgo izrakteņu, kuri potenciāli varētu atrasties zemes dzīlēs, taču nav zināms krājumu apjoms, izpēti un iespējamo ieguvi, varētu tikt mainītas zemes dzīļu īpašumtiesības. Proti, pašlaik zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem, kas 70% gadījumu ir privātpersonas.
Koncepcija piedāvā četrus variantus situācijas izmaiņām. Pirmais – normatīvais regulējums netiek mainīts. Otrais – tiek noteikti privātās zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumi zemes dzīļu izpētes gadījumos, nosakot valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Trešais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Ceturtais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.
Asociācijas iebilst
Paredzētas kompensācijas
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere gan bilst, ka ne visi asociāciju iebildumi ministrijas ieskatā ir pamatoti. "Nevaram piekrist, ka tiek plānota plaša zemes dzīļu nacionalizācija, jo valsts ekskluzīvās tiesības uz noteiktiem zemes dzīļu resursiem vai resursiem noteiktā dziļumā koncepcijā ir piedāvātas tikai kā daži no iespējamajiem risinājumiem. VARAM par piemērotāko uzskata variantu, kas paredz iespējas veikt izpētes darbus arī situācijās, kad zemes īpašnieks tam nepiekrīt vai bez viņa atļaujas. Otrs būtisks elements, ko paredz šis variants, ir iespēja valdībai lemt par nacionālas, valsts nozīmes nogabala noteikšanu zināmās teritorijās. Koncepcijas uzdevums ir radīt atbalstošu tiesisko ietvaru, līdzsvarojot zemes īpašnieku tiesības, investoru iespējas un valsts ieguvumus par labu visai sabiedrībai," uzsver Vesere.
Visu Rūtas Kesneres rakstu Zemes dzīles nākotnē varētu mainīt īpašnieku lasiet otrdienas, 11. augusta laikrakstā Diena!