VVD vadītāja Koļegova tiesā neatzīst sev izvirzītās apsūdzības

Uz sēdi nebija ieradusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktore un vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, kura jau iepriekš tiesu bija informējusi, ka sēdes dienā atradīsies komandējumā ārpus Latvijas. Tāpat uz sēdi nebija ieradies Koļegovas brālis Māris Zudāns. Šie liecinieki bija sagatavojuši iesniegumus tiesai ar lūgumu sākt krimināllietas izskatīšanu bez viņu līdzdalības.

Pirmā lieciniece, VID nodokļu pārvaldes valsts amatpersonas datu galvenā speciāliste Aina Gasparenoka skaidroja, ka pirmās nesakritības Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijā ievēroja 2014. gadā. VID darbiniece esot zvanījusi Koļegovai un vaicājusi, kādēļ viņas deklarācijā norādīta dividenžu saņemšana, bet tās nav norādītas kā darījumi vai uzkrājumi. Uz VID darbinieces jautājumiem Koļegova neesot sniegusi atbildes.

Savukārt 2016. gada augustā Koļegova esot pati ieradusies VID ar vēlmi veikt precizējumus savā amatpersonas deklarācijā. Digitālā veidā deklarācijas ļauts labot ne vēlāk kā mēnesi pēc to publicēšanas, taču šajā gadījumā VID Koļegovai ļāva iesniegt jaunu deklarāciju papīra formātā. Saistībā ar tik novēlotu deklarācijas labošanu Gasparenoka vērsās Finanšu policijas pārvaldē.

Liecinieks, uzņēmuma SIA Pallogs līdzīpašnieks Elmārs Švirksts tiesai norādīja, ka Koļegovu ar uzņēmumu saista tikai viņas brālis Zudāns, taču uzņēmuma darbībā viņa neesot iesaistīta. Tāpat Švirksts atminējās tikai vienu reizi, kad Koļegova esot atradusies uzņēmuma telpās, kad viņa esot piebraukusi ciemos pie brāļa.

Arī uzņēmuma ilggadējā grāmatvede Rudīte Ozoliņa liecināja līdzīgi, sakot, ka Koļegovai ar uzņēmuma darbu nekad nav bijusi saistība. Grāmatvede norādīja, ka viņa nezina par dāvinājumu līgumu starp Koļegovu un viņas brāli Zudānu.

Tiesnese lietas izskatīšanā izsludināja pārtraukumu līdz 15. novembra plkst. 13.

Kā ziņots, Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.