Viņa skaidroja, ka RVP elektroniski izsūtītās vēstules Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem bija preventīvs pasākums, jo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, dūņu lauku, pārsūknēšanas staciju un citu vides objektu operatoriem, saskaņā ar likumu, avārijas situācijās nekavējoties jāinformē VVD.
"Līdz šim nav bijušas avārijas situācijas. Daugavpils kanalizācijas sistēmā pārplūdes rodas katru lietavu laikā, taču tur ir citi tehniski iemesli," sacīja Lobanoka.
Viņa norādīja, ka plūdi skāruši ceļus un citus lauksaimniecības objektus, bet Daugavpils RVP inspektoriem to laikā nav bijuši izsaukumi uz VVD kompetencē esošiem vides objektiem.
Kā ziņots, VVD Daugavpils RVP nosūtīja vēstules pašvaldībām, pieprasot informāciju par avārijas situācijām Latgales reģiona plūdu skartajos vides objektos, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.
Pagājušās ceturtdienas vakarā beigušās spēcīgās lietavas Latgalē un nokrišņu daudzums Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas, liecināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Ar informācijas pieprasīšanu VVD vēlējās noskaidrot, vai plūdu rezultātā nav radušies bojājumi kādās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, dūņu laukos, pārsūknēšanas stacijās vai citos objektos. Līdz šim plūdu skartajos reģionos VVD nav konstatējis notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības pārtraukumus vai neattīrītu notekūdeņu nonākšanu ūdenstilpēs.
Nepieredzēti stipri lijis gan Rēzeknes apkaimē, gan plašākā teritorijā Latgalē. Mazāk spēcīgas lietavas skāra arī Sēliju un Vidzemes austrumu daļu.
Ziņas par nozīmīgiem plūdu postījumiem saņemtas no daudziem novadiem Latgalē, kā arī no Alūksnes novada.