Trešdien VUGD prezentētais pētījums Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē liecina, ka 31% izmantotu pašvaldības piedāvātās izmitināšanas iespējas, bet 4% paliktu viesnīcā, viesu mājā vai citā īslaicīgas uzturēšanās vietā. 13% iedzīvotāji atzinuši, ka viņiem būtu pieejamas citas izmitināšanas iespējas.
Attiecībā uz 5%, kuri atteiktos evakuēties no sava dzīvesvietas, kā biežākie iemesli minēta pārliecība, ka nekas ārkārtējs nevar atgadīties un iedzīvotājiem pieder mājdzīvnieki vai mājlopi, kurus sarežģīti evakuēt. Tāpat iedzīvotāji atzinuši, ka vēlas pasargāt savu īpašumu.
Sabiedriskās domas viedokļa izpēte veikta pagājušajā gadā. Kā Saeima komisijā norādīja VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, tad, piemēram, ASV veikts līdzīgs pētījums liecina, ka 86% ir savs transports, 62% paliktu pie radiem vai draugiem, bet 5% atteiktos evakuēties.
Balstoties uz pētījumu atbildīgās institūcijas var provizoriski rēķināties ar aptuveno sabiedrības rīcība krīzes gadījumā, kā arī nepieciešamajiem resursiem evakuācijai, piemēram, transportlīdzekļu skaitu. "Tā būtu pasākumu plānošana kontrolētai masveida evakuācijai, jo skaidrs, ka visdrīzāk, nekad šāda evakuācija nebūs gluda un tas ir jāpieņem pragmatiski. Tie ir dati kurus varēs izmantot mācībās un pārbaudēm," uzsvēra Baltmanis.
Baltmanis arī norādīja, ka lokālā mērogā evakuācija ir pamatuzdevums pašvaldībām, bet masveida evakuācijā koordinējošā iestāde ir VUGD sadarbībā ar 38 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām.
Jau ziņots, ka valdība 9.janvārī apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kas paredz termiņus pasākumiem, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.
Tāpat plānā papildināta informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.