VNĪ iepirkumu komisija ņēma vērā arhitektu un vēsturnieku viedokli un nolēma Rīgas pils 2.kārtas restaurācijas un rekonstrukcijas izpētes darbus nepakļaut papildu riskiem. Izpēte un arheoloģija ir obligāta, pirms sākt šī sarežģītā un apjomīgā objekta būvniecības darbus, skaidroja VNĪ.
2015.gada 18.septembrī VNI izsludināja slēgtu konkursu, lai izraudzītu būvdarbu veicēju Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas 2.kārtai. Tās laikā plānota 16.gadsimta vidū būvētās Rīgas pils daļas renovācija un pārbūve, kas ietver projektā īpaši akcentējamās Kapelas un Remtera telpas, kuras paredzēts atjaunot sākotnējā viduslaiku veidolā, demontējot starpsienas un starpstāvu pārsegumus.
Iepirkuma komisija, izvērtējot pretendentu iesniegto dokumentāciju, konstatēja nepilnības un būtiskas atšķirības piedāvājumos, tādēļ bija nepieciešams uzdot lielu apjomu precizējošu jautājumu pretendentiem un piedāvājumu izvērtēšanā bija jāpieaicina papildu neatkarīgi eksperti. Iesniegtos tehniskos piedāvājumus padziļināti vērtēja arī projekta autors, lai salīdzinātu tajos iekļauto materiālu un risinājumu atbilstību projekta augstajām prasībām.
VNĪ norādīja, ka tik specifiska objekta kā Rīgas pils atjaunošana nav iespējama bez pilnas arheoloģiskās un vēsturiskās izpētes. Restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir saglabāt seno būvi nākamajām paaudzēm ar maksimāli oriģinālo arhitektūras elementu un konstrukciju apjomu.
VNĪ respektēja arhitektu un vēsturnieku viedokli un secināja, ka šo darbu veikšanai nepieciešamais laiks ir nepietiekams. Tāpēc tika pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un atvēlēt laiku padziļinātai arheoloģiskajai izpētei pirms jauna Rīgas pils 2.kārtas restaurācijas un rekonstrukcijas būvniecības darbu iepirkuma izsludināšanas.
Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukcijas un restaurācijas būvprojektu izstrādāja pilnsabiedrība Rīgas pils kastelas projekts.
VNĪ pārstāvis Arnis Blodons aģentūrai LETA sacīja, ka uz nepieciešamību veikt padziļinātu izpēti norādīja Rīgas pils kastelas projekts, pārbūves projekta autors arhitekts Reinis Liepiņš un citi arhitekti, piemēram, Pēteris Blūms.
"Tik apjomīgam un nozīmīgam projektam izpētei atvēlētais laiks bija nepietiekams, ņemot vērā, ka pēdējos 300 gados nopietna izpēte pilī nav veikta. Jāizpēta gan kastelas pagalms, kuram, noņemot virskārtu, noteikti atklāsies vēsturiski artefakti, kuri jāpēta sīkāk. Tāpat jāveic ēkas mikrobioloģiskā izpēte, lai saprastu, kādus materiālus drīkst izmantot restaurācijas laikā un kā tie sadzīvos ar vecajām sienām," stāstīja Blodons.
Viņš piebilda, ka vēl nav zināms, kas veiks izpētes darbus, tāpēc tagad arī nevar prognozēt, cik ilgu laiku tie prasīs.
LETA jau ziņoja, ka kastelas pārbūves darbiem patlaban ir atvēlēti 20 miljoni eiro.
Blodons iepriekš skaidroja, ka paredzētie 20 miljoni eiro ir orientējoša summa, jo, piemēram, 1.kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, bet reāli izlietotā summa ir 34,2 miljoni eiro un izdevies ietaupīt 0,7 miljonus eiro.
Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās: 1.kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas sākta 2009.gadā un pabeigta 2015.gada 1.novembrī.
Otro kārtu - Rīgas pils kastelas daļas restaurāciju un pārbūvi - bija plānots sākt 2016.gadā un pabeigt 2018.gadā.
Otrās kārtas gaitā plānots atjaunot un restaurēt Rīgas pils kastelas daļu 10 150 kvadrātmetru platībā, kas ietver pagrabstāvu, 1., 2., 3., 4., 5.stāvu, bēniņus. Tāpat projektā paredzēta Hurna bastiona kā kastelai piegulošās teritorijas rekonstrukcija, kā arī kastelas pagalma labiekārtošana. Paredzēts veikt arī pagalma arheoloģisko izpēti.