"Kopumā ņemot, sabiedrības vēlme saudzēt un sargāt dzīvo dabu, tai skaitā lūšus, ir atbalstāma. Taču pieprasījums aizliegt lūšu medības lielā mērā saistāms ar atsevišķu personu vai personu grupu savtīgām interesēm, vēlmi pievērst sev sabiedrības uzmanību un negatīvu attieksmi pret medībām kopumā," skaidroja dienestā.
VMD norādīja, ka viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ atsevišķa sabiedrības daļa pieprasa aizliegt lūšu medības, ir tāds, ka citās Eiropas valstīs tos nemedī, taču vienlaikus tiek noklusēts, ka lūšu populācijas un to dzīves vide šajās valstīs ir pilnīgi atšķirīga.
"Kritiku neiztur arī arguments, ka lūši medī dzīvniekus, kas posta mežus - lūšu galvenais medījums ir stirnas, kas salīdzinājumā ar citām pārnadžu sugām mežaudzēm nodara maznozīmīgus postījumus," stāstīja dienestā.
Turklāt, kā norādīja dienestā, fakts, ka Latvijā būtu par vienu strikti aizsargājamu sugu vairāk, nav tas, ar ko mūsdienās vajadzētu lepoties.
"Jebkura medījamo dzīvnieku suga savā dziļākajā būtībā ir aizsargājama. Pilnīgs lūšu medību aizliegums ir novecojusi pieeja dabas aizsardzībā un lūšiem var pat nākt par sliktu. Legālas, stingri kontrolētas lūšu medības ir atļautas arī citviet Eiropā, piemēram, Skandināvijas valstīs," piebilda VMD.
Dienesta eksperti skaidroja, ka medības sniedz daudz būtisku datu, kas izmantojami lūšu populācijas zinātniskajā pētniecībā, piemēram, datus par populācijas demogrāfisko struktūru, ģeogrāfisko izplatību, veselības stāvokli, kā arī materiālus ģenētiskajiem pētījumiem.
"Rezultātā lūši pašlaik ir viena no vislabāk izpētītajām savvaļas dzīvnieku sugām Latvijā. Aizliedzot lūšu medības, šādi dati vai nu nebūs pieejami vispār, vai arī to ieguve būs ievērojami grūtāka un prasīs daudz laika, darba un līdzekļu," uzsvēra dienestā.
VMD norādīja, ka pēdējās trīs medību sezonās dienests ir aicinājis medniekus un citus interesentus iesūtīt informāciju par fiksētām lūšu klātbūtnes pazīmēm, piemēram, pēdu nospiedumiem, ko tāpat iespējams izmantot zinātniskajā pētniecībā, taču aizliedzot lūšu medības, ļoti lielai daļai interesentu zudīs motivācija vākt un iesūtīt attiecīgo informāciju.
Turklāt, kā uzsvēra dienesta eksperti, patlaban zinātniskie pētījumi liecina, ka lūšu populācija Latvijā ir stabila un nav apdraudēta, turpretī, ja pētījumiem datu trūks, tad lielā mērā zudīs arī iespēja novērtēt lūšu populāciju, izteikt pamatotus secinājumus par tās stāvokli un plānot turpmākos aizsardzības pasākumus.
VMD, komentējot lūšu medību norisi, skaidroja, ka medību noteikumi nosaka, ka lūšus atļauts medīt no 1.decembra līdz VMD noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma izpildei, bet ne vēlāk par 31.martu, tomēr, nodrošinot labvēlīgu lūšu populācijas aizsardzības stāvokli, VMD ir tiesīgs noteikt papildus medību ierobežojumus, lai mazinātu medību slodzi.
Tā, piemēram, ievērojot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (LVMI "Silava") zinātnieku rekomendācijas, VMD pašreizējo lūšu medību sezonu saīsināja par mēnesi, atļaujot lūšu medības no 1.janvāra. Tāpat VMD šosezon aizliedzis medīt lūšu mātītes, ar kurām kopā ir iepriekšējā pavasarī dzimuši mazuļi, savukārt pilnīgs lūšu medību aizliegums noteikts daļā Zemgales teritorijas.
Tāpat dienests pieņem lēmumu par pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu saskaņā ar savu likumā noteikto kompetenci, kur pieļaujamais nomedīšanas apjoms netiek noteikts, vadoties pēc VMD novērtētā lūšu skaita.
Dienestā skaidroja, ka nomedījamo dzīvnieku apjoms tiek noteikts ņemot vērā lūšu populācijas vērtējumu, tā demogrāfisko struktūru, datus par lūšu medību rezultātiem iepriekšējā sezonā, lūšu izplatības vērtējuma izmaiņas un stirnu populācijas stāvokli, jo stirnas ir lūšu galvenā barība. Tāpat svarīgu informāciju par lūšu populāciju satur LVMI "Silava" pētījums par lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņām medību ietekmē. Tā, piemēram, pagājušajā medību sezonā tika atļauts nomedīt 100 lūšus, bet šajā medību sezonā - 80.
"Nomedīšanas apjoma samazināšana nebūt nenozīmē, ka lūšu populācijas stāvoklis gada laikā būtu pasliktinājies - šādi tiek ievērots piesardzības princips, analizējot iegūtos datus un ņemot vērā LVMI "Silava" ieteikumus. Bez tam lūšu medību rezultāti ir ļoti atkarīgi no sniega apstākļiem," uzsvēra VMD. Tika minēts, ka brīdī, kad līdz pieļaujamā nomedīšanas apjoma izpildei atlikuši desmit dzīvnieki, lūšu medības ik reizi ir jāsaskaņo ar VMD.
Dienesta eksperti pauda, ka VMD ar rīkojumu ir noteicis, ka pēc lūša nomedīšanas pirms tā pārvietošanas lūsis ir jānofotografē, fotogrāfijas faila rekvizītos fiksējot lūša nomedīšanas datumu un nomedīšanas vietas GPS koordinātes.
Savukārt medniekam nākošās darba dienas laikā informācija par nomedīto lūsi, tostarp tā dzimumu, vecumu, mednieka apliecības numuru un fotogrāfiju ar datumu un GPS koordinātēm, jāiesūta VMD centrālajai administrācijai. Turklāt medniekam jāaizpilda arī akts par lūša nomedīšanu un īpaša aptaujas lapa par lūšu medību slodzi un populācijas tendencēm, kas jānodod VMD. Papildus nomedītais lūsis jāsaglabā līdz lūšu speciālā monitoringa veikšanai vajadzīgo paraugu nodošanai LVMI "Silava".
"Lūšu medības Latvijā ir tradicionālas un veicina sabiedrības spēju līdzpastāvēt ar lielajiem plēsējiem lauku apvidos," uzsvēra VMD eksperti.
Tāpat, kā norādīja VMD, tā kā lūšu populācijas stāvoklis Latvijā ir labvēlīgs un pastāv zinātniski izstrādāta veiksmīga stratēģija to aizsardzībai, Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā atļautas ierobežotas, stingri kontrolētas lūšu medības saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.
"Svarīgi atzīmēt, ka lielo plēsēju saglabāšana ne vienmēr nozīmē stingru aizsardzības režīmu un ilgtspējīga savvaļas sugu izmantošana medībās nav pretrunā ar to aizsardzību," piebilda dienestā.
VMD pauda, ka lūšus Latvijā medī vismaz pēdējos 60 gadus, un, lai arī VMD pašreizējo pieeju lūšu medību regulēšanā un kontrolē dažādas interešu grupas ir kritizējušas, kopumā tā ir attaisnojusies un uzskatāma par sekmīgu - pēc zinātnieku aplēsēm, Latvijā lūšu populācija pašlaik ir vislabākajā stāvoklī pēdējo 100 gadu laikā.
"VMD ieskatā pilnīgs lūšu medību aizliegums būtu galējs līdzeklis gadījumā, ja lūšiem Latvijā klātos ļoti slikti un citi pasākumi vairs nelīdzētu," atzīmēja dienestā.
Tāpat dienesta eksperti minēja, ka patlaban lūši Latvijā citu medījamo dzīvnieku populācijas ilgtermiņā neapdraud, un arī mājlopiem tie uzbrūk ļoti reti, kas saistāms ar stingri kontrolētām lūšu medībām un to, ka šiem dzīvniekiem pieejama plaša, labvēlīga dzīves vide.
VMD neizslēdz iespēju, ka, aizliedzot lūšu medības, lūšu uzbrukumu skaits mājlopiem var pieaugt, kas nekādi neveicinās lauku sabiedrības spēju līdzpastāvēt ar lūšiem.
Tāpat dienestā pieļāva, ka medību aizliegumu kāds saista ar vēlmi panākt, lai lūšu Latvijā kļūtu vairāk, taču, kā norādīja dienesta eksperti, medību aizliegums vēl negarantē, ka lūšu Latvijā tiešām kļūs vairāk un tiem klāsies labāk.
"Galvenais ir tas, lai lūšu populācijas stāvoklis Latvijā joprojām paliktu labvēlīgs un sabiedrībā netiktu izjaukta cilvēku un lūšu līdzāspastāvēšanas kārtība, kas veidojusies jau vismaz gadsimtu," uzsvēra VMD.
Portāla manabalss.lv pieejamā informācija liecina, ka patlaban iedzīvotāju iniciatīvai par lūšu medību aizliegšanu savākti 11 350 paraksti. Iniciatīvas virzītājs ir Jānis Vinters, kurš portālā norādījis, ka ir nepieciešama šīs dzīvnieku sugas medību aizliegšana, jo tā veicinās veselākus mežus un sabalansētākus biotopus. Līdztekus, kā norāda Vinters, lūšu medības ir aizliegtas visā Eiropā un, īstenojot aizliegumu Latvijā, valstī būs vairāk aizsargājamo dzīvnieku, tā kļūs ekoloģiskāka un medību aizliegums sekmēs bioloģisko tūrismu.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.