Tādējādi tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, kas ļautu nu jau sirmā vecumā, nelielā skaitā palikušajiem leģionāriem sajust valsts oficiālu atzinību viņu bruņotajai cīņai pret padomju okupācijas režīmu, saņemot gan materiālo, gan arī morālo gandarījumu par padomju okupācijas laikā piedzīvoto diskrimināciju un ierobežojumiem izglītības un darba jomā, Dienai skaidroja apvienībā.
Par Otrā pasaules kara Latvijas brīvības cīnītājiem būtu atzīstami visi tie Latvijas pilsoņi, kuri bija pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latviešu leģiona un citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem ar mērķi novērst atkārtotu Latvijas okupāciju un genocīdu pret Latvijas tautu. Uz šo statusu nevarētu pretendēt personas, kuras piedalījušās okupācijas režīmu represiju veikšanā.
Paredzams, ka ikmēneša pabalsta izmaksa šiem karavīriem, vadoties pēc pabalsta apmēra, kāds tas šobrīd noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, 2013.gadā, kad stātos spēkā jaunais likums, no valsts budžeta varētu prasīt papildus aptuveni 360 000 latu.
Lai nodrošinātu šāda likuma izpildi, būs nepieciešams izdot arī Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību un apmēru, kādā maksājams ikmēneša pabalsts karavīriem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Likumprojekts izstrādāts pēc leģionāru organizāciju – Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Daugavas Vanagu – kā arī Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latviešu Virsnieku apvienības priekšlikuma.