Trauksmes cēlēju kontaktpunkta VK pārstāve Inese Kušķe uzskata, ka Trauksmes celšanas likuma darbības otrajā gadā varot runāt par regulējuma ietekmi jeb pārmaiņām, ko trauksmes cēlēji ir "radījuši ar savu drosmīgo rīcību". Viņa domā, ka trauksmes cēlēji esot snieguši ieguldījumu dažādās jomās, parādot trauksmes celšanas mehānisma preventīvo funkciju un nozīmi iedzīvotāju iesaistes veicināšanā sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanā.
Kuške atzīmēja, ka trauksmes cēlēji ir palīdzējuši novērst pārkāpumus būvniecībā, neatbilstošu rīcību ar bīstamām iekārtām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, interešu konflikta situācijas, dienesta stāvokļa vai budžeta līdzekļu nepienācīgu izmantošanu. Tāpat, pēc viņas paustā, trauksmes cēlēji ir snieguši ieguldījumu, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret darbiniekiem uzņēmumos un iestādēs, kā arī pret pretendentiem publiskā iepirkuma jomā un notiktu valsts līdzekļu efektīva izmantošana iepirkumos un publiski finansētos projektos un lēmumus neietekmētu personiskā ieinteresētība.
"Trauksmes cēlēji ir vērsuši uzmanību uz riskiem un palīdzējuši identificēt sistēmiskas nepilnības. Pēc celtas trauksmes ir izstrādāts normatīvais regulējums, kas iztrūka valsts informācijas sistēmu jomā, novērsta vides piesārņošana ar ražošanas notekūdeņiem, novērsts kaitējums iedzīvotāju drošībai un veselībai," uzskaitīja Kušķe.
VK apkopotie dati rāda, ka 2020.gadā iedzīvotāji 517 reizes ir vēlējušies celt trauksmi, vēršoties valsts institūcijās, savukārt 2019.gada astoņos mēnešos valsts institūcijās tika saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi.
Ozola pavēstīja, ka visvairāk iesniegumu, vēršoties kompetentajās iestādēs, adresēti centrālajām valsts pārvaldes iestādēm un, līdzīgi kā 2019.gadā, arī 2020.gadā populārākās iestādes bijušas Valsts ieņēmumu dienests (VID), kur saņemti 111 iesniegumi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kur saņemti 53 iesniegumi, kā arī citas tiesībaizsardzības, uzraudzības un kontroles iestādes.
2020.gadā vairāk iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, adresēti ministrijām kā augstākajām un par attiecīgās valsts pārvaldes nozares attīstību atbildīgajām institūcijām. Visbiežāk iedzīvotāji vērsušies Tieslietu ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Satiksmes ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā.
Pēc VK pārstāves paustā, ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vēlējušies celt trauksmi savā pašvaldībā - 2019.gada astoņos mēnešos pašvaldībās saņemti 14 iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, savukārt 2020.gada 12 mēnešos - 39 iesniegumi.
2020.gadā no 517 iesniegumiem, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, par tādiem atzīti 122. Trauksmes celšanas likums paredz iespēju pēc iesniedzēja vai iestādes ierosinājuma vispārīgā kārtībā saņemtu iesniegumu pārreģistrēt par trauksmes cēlēja ziņojumu - 2020.gadā tas ir darīts piecos gadījumos. 2020.gadā centrālajās valsts institūcijās kopā par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 127 iesniegumi.
Lai arī 312 gadījumos iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem, jo tie neatbilda kādai vai vairākām no trauksmes celšanas pazīmēm, piemēram, iesniegumi nav saistīti ar darbu, attiecas tikai uz personīgu interešu aizskārumu, Trauksmes cēlēju kontaktpunkts aicina iestādes arī šo informāciju neatstāt bez ievērības un izskatīt pēc būtības.
VK ir arī apkopojusi informāciju par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātiem 2020.gadā. Septiņos gadījumos ir uzsākts kriminālprocess, 23 gadījumos uzsākts administratīvā pārkāpuma process, vienā gadījumā uzsākta disciplinārlieta. Savukārt 13 gadījumos veiktas uzraugošo, kontrolējošo un revīzijas institūciju pārbaudes, 40 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, dokumentu pārbaude, pieprasīti skaidrojumi, veikta pārbaude par iespējamu amatpersonu iesaisti noziedzīgā nodarījumā. 20 gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumā sniegtā informācija ir iekļauta jau uzsāktā lietā.
VK pārstāve uzsvēra, ka 2020.gadā Trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir turpinājis sagatavošanās darbus, lai līdz šī gada nogalei pārņemtu Eiropas Savienības (ES) Trauksmes cēlēju direktīvas prasības, veidojot vienotas minimālās prasības ar citām ES valstīm un daloties labajā praksē. Sniegts metodisks atbalsts trauksmes celšanas jomā, kā arī konsultācijas potenciālajiem trauksmes cēlējiem un atbalsts trauksmes cēlējiem trauksmes celšanas dēļ radīto nelabvēlīgo seku risināšanā.
Tāpat turpināts darbs pie kompetento institūciju sadarbības stiprināšanas un pieredzes apmaiņas veicināšanas, lai veidotos vienotāka izpratne un prakse Trauksmes celšanas likuma piemērošanā, tostarp mazinot riskus trauksmes cēlēju aizsardzībai un veicinot trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāti. Novembrī rīkota starptautiska konference "Trauksmes celšana: nākamais līmenis".
Ozola akcentēja, ka 2020.gadā trauksmes cēlēji sāka izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kas viņiem ir pieejama kā viena no aizsardzības garantijām. Juridiskās palīdzības administrācija apmierināja visus četrus pieprasījumus pēc šādas palīdzības. Vienlaikus ir palielinājies arī tiesvedību skaits, kas skar trauksmes celšanu. Ir bijuši desmit tiesu nolēmumi gan civillietās, gan administratīvajās lietās, kas skar nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā.