Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.
"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.
Kā atzīmē VK, šogad ieviestās starptautiskās prasības publiskā sektora grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā atklājušas patieso ainu par Latvijas uzņemtajām nākotnes saistībām attiecībā uz pēcnodarbinātības labumiem, tai skaitā izdienas pensijām, kas veido lielāko daļu šo saistību.
Valsts kontrolē norādīja, ka gadu no gada būtiski palielinās izdienas pensijām nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu apmērs.
Ja 2011.gadā izdienas pensijām vajadzēja 45 miljonus eiro, tad 2020.gadā tie jau ir 77,5 miljoni eiro. Izdienas pensiju nākotnes saistības jau patlaban ir sasniegušas četrus miljardus eiro.
"Saistību aprēķiniem bija jābūt pabeigtiem jau 2020.gada pavasarī, sagatavojot ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatus, taču Valsts kases nepietiekamo darbību dēļ bija iestājies haoss. Iestādēm nebija skaidrības, kam un kā ir jāveic pēcnodarbinātības labumu aprēķini un kuru iestāžu pārskatos saistības ir jāuzrāda. Pēc Valsts kontroles neatlaidīgas prasības nodrošināt gada pārskata sagatavotājiem skaidrus un nepārprotamus norādījumus Valsts kase tikai 2020.gada janvārī uzsāka sarunas ar iestādēm," skaidroja revidenti.
Turklāt VK konstatējusi, ka Valsts kases sagatavotās vadlīnijas bija nepilnīgas un kļūdainas un tika precizētas tikai pēc Valsts kontroles aicinājuma iesaistīties finanšu ministram. Tādējādi, sagatavojot saimnieciskā gada pārskatu, tika papildus aprēķinātas saistības 1,4 miljardu eiro apmērā.
Tāpat Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka pašvaldībām jāiegulda papildu resursi, lai saņemtu informāciju no Valsts arhīva un varētu šīs saistības aprēķināt. Pēc administratīvi teritoriālās reformas būtu svarīgi nodrošināt nepieciešamās informācijas pieejamību bez maksas.
Jau ziņots, ka pēc šā gada maijā publicētās Valsts kontroles revīzijas par izdienas pensiju sistēmu Latvijā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstīja, ka izdienas pensiju sistēmā ir nepilnības, un tā ir jāpārskata.
Komentējot Valsts kontroles secināto, Kariņš atzina, ka izdienas pensiju sistēma būtu jāpārskata, bet konkrēti priekšlikumi, viņaprāt, būtu jāizstrādā Labklājības ministrijai.
"Izdienas pensiju sistēmā ir diezgan redzamas nepilnības, kas laika gaitā vairāk spiedīs uz valsts budžetu," pauda premjers.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura savulaik ieņēma labklājības ministres amatu, piebilda, ka izdienas pensiju sistēma ir "karsts kartupelis, un šo jautājumu gadu desmitiem nav izdevies izkustināt". Viņķeles ieskatā, koalīcijai būtu nepieciešams lemt arī par izdienas pensiju vecuma slieksni, jo valsts ir lēmusi par vispārējā pensionēšanās vecuma pakāpeniski palielināšanu.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš arī savulaik ieņēma labklājības ministra amatu, norādīja, ka izdienas pensijas netiek maksātas no sociālā budžeta, bet gan valsts budžeta. "Izdienas pensiju sistēma nav saistīta ar sociālo budžetu un sociālajām izmaksām, līdz ar to pensionāriem nav jāuztraucas par Valsts kontroles ziņojuma saturu un sociālā budžeta ilgtspēju," pauda Reirs.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka visi esošie speciālie izdienas pensiju likumi par tiem atbildīgajiem resoriem būtu jāpārskata, nosakot samērīgu pārejas periodu un izvērtējot gan izdienas pensijas piešķiršanas, gan izmaksas nosacījumus.
LM atzīst, ka attiecībā uz izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumiem būtu jāpārskata personu loks, kam tā tiek piešķirta, vienlaikus skatot nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu.
LM uzskata, ka katrai ministrijai un institūcijai, kuras darbiniekiem šobrīd jau ir noteiktas vai plānots noteikt izdienas pensijas, būtu nepieciešams pārvērtēt ātrākas pensionēšanās patieso nepieciešamību, izvērtējot savu līdzdalību darba tirgū.