Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.
VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.
Nevērtējot iecerēto izmaiņu ietekmi uz iestāžu funkcijām un tam nepieciešamos resursus, nav arī vērtēts, vai izmaiņas ir samērīgas, salīdzinot ar plānotajiem ieguvumiem, norāda Jaunzeme. Vienlaikus viņa uzsver, ka savlaicīgi veikta jaunā regulējuma ietekmes pēcpārbaude ļautu izvērtēt izmaiņu efektivitāti, apzināt trūkumus un pilnveidot jauno regulējumu.
VK revīzijā secinājusi, ka pēc reformas visvairāk ietekmēts Valsts policijas (VP) darbs - apjoms administratīvo naudas sodu izpildē iestādēs pieaudzis piecas reizes. Revīzijā 10 no 27 valsts pārvaldes iestādēm, kuras uzliek administratīvos naudas sodus, atzina, ka tām ir palielinājies darba apjoms.
Tā kā 90% no visiem uzliktajiem naudas sodiem ir par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, visvairāk ietekmēts VP darbs, norāda VK. Iepriekš VP naudas sodus piespiedu izpildei nodeva, ja tie nebija samaksāti gada laikā no dienas, kad stājās spēkā lēmums par sodu. Līdz tā nomaksai pārkāpējam bija liegti noteikti pakalpojumi saistībā ar dalību ceļu satiksmē. Šī kārtība nodrošināja gan efektīvu naudas sodu izpildi, gan ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Savukārt jaunais AAL regulējums paredz sodu nodošanu piespiedu izpildei jau mēneša laikā un vienlaikus arī ātrākus ierobežojumus pakalpojumu saņemšanai. Tagad VP ir jāveic vairākas administratīvās darbības, kas nebija jādara iepriekš.
VK norāda, ka vairs netiek veicināta labprātīga administratīvo sodu nomaksa, ierobežojot pakalpojumu saņemšanu, kas ļautu panākt naudas sodu nomaksu un jau tā ierobežotos VP cilvēkresursus izmantot, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.
Revīzijā secināts, ka VP iegulda ievērojami vairāk resursu, tomēr rezultāti būtiski neuzlabojas: 2018. un 2019.gadā labprātīgi tika samaksāti 79%, bet 2021. un 2022.gadā vien 71% no piemērotajiem naudas sodiem. No visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem 2018. un 2019.gadā vispār netika samaksāti 16%, savukārt 2021. un 2022.gadā - 14%.
Pēc vidējā ātruma radaru ieviešanas uz Latvijas ceļiem 2023.gadā administratīvo naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē īpatsvars aizvien pieaug, norāda VK. Lai nodrošinātu sodu nodošanu piespiedu izpildei, no 2022.gada VP papildus iesaistīja 23 amatpersonas, nodarbinātajiem jāveic virsstundu darbs un plānots piesaistīt vēl papildu resursus.
Jaunzeme norāda, ka VK vērtējumā sodu sistēmas jautājumi nav skatāmi atrauti no pienākuma valsts pārvaldes darbu organizēt efektīvi un resursus izlietot lietderīgi. "Ja tos pašus rezultātus ir iespējams panākt ar mazāku resursu patēriņu, valsts pārvaldes pienākums ir pilnveidot regulējumu un funkciju īstenošanas procesu, lai to nodrošinātu," pauž Jaunzeme.
VK revīzijā secinājusi, ka pašreiz decentralizētais process iestādēm prasa lielus resursus - ar administratīvo naudas sodu izpildi tiešajā valsts pārvaldē 27 iestādēs strādā 1570 dažāda līmeņa un kompetenču nodarbinātie, no kuriem vairums jeb 79% ir amatpersonas, kas nodrošina iestādes pamatfunkcijas.
Centralizējot administratīvo sodu izpildi, šīs funkcijas izpildei vajadzētu vien 73 pilnas slodzes nodarbinātos un, pēc revidentu aplēsēm, to skaitu varētu samazināt vēl uz pusi. Tā varētu ietaupīt valsts budžeta resursus, vienuviet uzkrāt funkcijas izpildei nepieciešamās kompetences un nodrošināt taisnīgāku un vienlīdzīgāku attieksmi pret administratīvi sodītajām personām, jo tagad, atkarībā no iestādes, vidējais dienu skaits, kādā naudas sodus pēc brīvprātīgās izpildes termiņa beigām nodod piespiedu izpildei, svārstās no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem, norāda VK.
Vienlaikus VK norāda, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvijā valdība izvirzīja mērķi - pēc iespējas centralizēt atbalsta funkcijas valsts pārvaldē. Ministru kabinets 2009.gadā uzdeva ministrijām un centrālajām valsts iestādēm izvērtēt iespēju izveidot centralizētas grāmatvedības un personāla vadības sistēmas, likvidējot šīs funkcijas padotības iestādēs.
Administratīvo naudas sodu izpildes funkciju, kas pēc būtības ir atbalsta funkcija, VK ieskatā, varētu veikt VID, kas jau šobrīd nodrošina VID administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā.
VK akcentē, ka e-pakalpojumi un automatizēta sodu izpildes administrēšana ļautu novērst kļūdu risku maksājumos un ietaupītu iestāžu resursus
Atšķirībā no e-pakalpojumiem, kuros maksājuma uzdevuma sagatavē ir iekļauti visi rekvizīti, izmantojot vairumu citu samaksas veidu, kļūdu risks būtiski pieaug. Atteikšanās no pašrocīgi veidotiem maksājuma uzdevumiem uzlabotu maksājumu kvalitāti un samazinātu iestāžu resursus, kas tiek patērēti naudas sodu manuālai sasaistei ar veikto maksājumu, norāda VK.
Stājoties spēkā AAL, funkcionēt sāka jauna informācijas sistēma - Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS), kuras mērķis ir nodrošināt elektronisku procesu, automatizējot dažādu lēmumu sagatavošanu pēc sistēmā ievadītajiem datiem, tā ietaupot papīra un pasta izdevumus, kā arī cilvēkresursus.
Pašlaik ik gadu aptuveni 40 000 maksājumiem ir jāveic manuāla atpazīšana. Gan VP, gan VID norādīja, ka bieži ir problēmas ar maksājumu identificēšanu APAS. Ja maksājumu nevar identificēt arī manuāli, naudas sods tiek nodots zvērinātiem tiesu izpildītājiem piespiedu izpildei.
VK 2021.gadā revīzijā konstatēja, ka ir būtiskas problēmas ar datu kvalitāti APAS un ka VP manuālais darbs ir pat palielinājies. Joprojām turpinās VK sniegto ieteikumu ieviešana. Savukārt 2022.gadā sākta APAS pilnveide, lai samazinātu iestāžu resursu patēriņu un nodrošinātu daļēju piespiedu sodu izpildes procesa automatizāciju.
Pēc revidentu aprēķiniem, pēc uzlabojumiem process būs ātrāks un valsts iestādes varēs ieekonomēt līdz 62% laika šīs funkcijas izpildē.
VK administratīvo naudas sodu izpildes reformas revīzijā sniegusi četrus ieteikumus, tostarp norādot, ka Tieslietu ministrijai (TM) nepieciešams izvērtēt iespējas, kā sekmēt labprātīgu naudas sodu izpildi, mazinot naudas soda izpildes kontrolei vajadzīgos resursus. Tāpat TM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un Iekšlietu ministriju (IeM) jāizvērtē iespējas naudas sodu izpildes funkcijas centralizācijai.
Vienlaikus FM sadarbībā ar IeM un TM jāizvērtē alternatīvi risinājumi naudas sodu samaksas kārtībai, tostarp nepieciešams izvērtēt iespējas atteikties no samaksas veidiem, kas saistīti ar pašrocīgu maksājuma uzdevumu veidošanu. Kā arī IeM un TM nepieciešams vienoties par konkrētu termiņu datu apmaiņas nodrošināšanai - lai mērķtiecīgi organizētu darbu un ieviestu APAS funkcionalitāti naudas sodu piespiedu izpildes procesa automatizācijai.
Ieteikumu ieviešanas termiņš noteikts līdz 2026.gada 1.februārim