Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) informēja, ka visos saņemtajos atzinumos ir pausts, ka kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām.
Ziņojums sagatavots, ņemot vērā Satversmes aizsardzības biroja, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju.
Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības. Vienlaikus likumā noteikts, ka par prezidentu nevar ievēlēt personu, kura atzīta par personu ar ierobežotu rīcībspēju, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot gadījumu, ja cilvēks ir reabilitēts vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Tāpat par prezidentu nevar kļūt cilvēks, kurš Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt.
Par prezidentu nevar tikt ievēlēts pilsonis, kurš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks.
Šajā amatā arī nevar apstiprināt cilvēku, kurš pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Tāpat liegums kandidēt uz prezidenta amatu noteikts arī tiem cilvēkiem, kuri sodīti ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.