Ja Reģionālās attīstības ministrijas virzītā ideja gūs arī valdības un Saeimas atbalstu, tad pašvaldību deputātu skaitu varētu samazināt līdz ar vietējo varu vēlēšanām nākamā gada vasarā. Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs gan ir skeptisks par iecerētā īstenošanu jau uz nākamajām vēlēšanām.
Ministrija vēlas, piemēram, vismazākajos novados samazināt deputātu skaitu no pašreizējiem 13 līdz 9, bet Rīgā - no 60 līdz 35 deputātiem. Citas lielās pilsētas izmaiņas neskartu, jo tur jau tagad deputātu ir salīdzinoši maz. Izmaiņu mērķis ir paātrināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Finansiāls ieguvums būs neliels, ko arī nav plānots aplēst, skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Valdības komitejas sēdē izskanēja pāris iebildes pret jautājuma steidzamību. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš konceptuāli atbalstīja ideju ar deputātu skaita mazināšanu griezt administratīvos tēriņus, tomēr, viņaprāt, jautājums būtu skatāms kopā ar administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, kas gaidāms tuvākajā laikā. Līdzīgās domās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Vineta Reitere. Viņasprāt, nevajadzētu steigties un rūpīgi izvērtēt iecerēto.
Sprūdžs vēlas, lai Saeimā iecerētās izmaiņas pašvaldību deputātu skaita samazināšanai nonāktu iespējami ātri, lai likumdevējam būtu pietiekami ilgs laiks kvalitatīvai diskusijai. Atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs gan apšauba, vai Saeima šogad paspēs pieņemt grozījumus. Ja arī tas izdotos, izmaiņas stātos spēkā laikā, kad priekšvēlēšanu kampaņas noritētu pilnā sparā.
Plānots, ka jautājumu par pašvaldības deputātu skaita samazināšanu valdība skatīs sēdē pēc nedēļas, taču nav izslēgts, ka atbildīgā ministrija prasīto pamatojumu sagatavos ātrāk un lūgs likuma grozījumus ietvert jau rītdienas sēdes darba kārtībā.