Privātums, vārda brīvība un cilvēktiesības - tieši par šo trīs faktoru apdraudējumu visvairāk uztraucas sabiedrība, gadījumā, ja vasarā tiks pieņemts Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA. Iepriekš Eiropas Komisijas tirdzniecības komisārs Karels de Gihts norādīja - ACTA neaizskars brīvību internetā, tā neveiks cenzūru, neizsekos cilvēku darbības virtuālajā vidē, nolīgums radīts, lai izskaustu pirātismu, tādā veidā pasargājot intelektuālo īpašumu. Jaunākie aprēķini liecina, ka šīs industrijas vērtība ir vairāk nekā 250 miljardi dolāru gadā.
Par spīti Eiropas Komisijas skaidrojumiem, diskusija par ACTU kļuvusi nekontrolējama gan virtuālajā, gan politiskajā vidē. Tā izraisījusi dusmas Eiropas valstu iedzīvotāju vidū, to apliecina arī daudzie protesti, kuros iesaistījušies tūkstošiem ļaužu.
Komisijas priekšlikumu - jautājumu par ACTU izskatīt Eiropas tiesā - noraidījis Eiropas Parlaments. Tā deputāts Deivids Martins, kurš ir atbildīgs par jautājuma virzību parlamentā, nolīgumam nākotni neredzot. Arī daudzu citu deputātu vidū ir bažas par to, ka ACTA nespēs nodrošināt līdzsvaru starp intelektuālajām īpašuma tiesībām un ikviena indivīda tiesībām darboties ar informāciju interneta vidē.
2014. gadā gaidāmas vēlēšanas, un Eiropas Parlaments šajā jautājumā vēlētājos ieklausās īpaši vērīgi, stāsta Eiropas Parlamenta Informācijas biroja pārstāve Iveta Ķelpe. Viņa norāda, ka kopējo parlamenta komitejas nostāju patlaban esot grūti vērtēt, tā varētu tapt skaidra maija beigās. Patlaban pastāv vairāki scenāriji. Viens no tiem - EP apstiprina pašreizējo versiju, otrs - ACTA turpina ceļu, tikai ar pievienotiem papildinājumiem un priekšlikumiem, kas paredz lielāku cilvēku brīvības pamattiesību ievērošanu. Trešajā variantā - EP noraida ACTU un process pilnībā tiek apturēts.
Latvijas Interneta asociācijas vadītājs Viesturs Plešs ir pilnīgi pārliecināts - ACTA pašreizējā redakcijā netiks īstenota. Tomēr Latvijai tas neko daudz tāpat nemainīšot. Jāpiemin, ka ASV, lielākā daļa Eiropas Savienības valstis, Austrālija, Kanāda, Japāna un dažas citas valstis ir parakstījušas ACTA nolīgumu, bet ne viena to vēl nav ratificējusi. Tikai ratifikācija padarītu nolīgumu par reāli saistošu, un tas stātos spēkā, ja to izdarītu vismaz sešas valstis.