Komentējot Saeimā notiekošās debates par nākamo KNAB vadītāju, Vilks trešdien Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik tās vēl ir vien “juridiski teorētiskā” līmenī, kad tiek spriests par atsevišķām prasībām kandidātiem.
“Bet tā ir tikai viena medaļas puse. Pat pie ļoti laba likuma ir nepieciešama otra lieta, lai atrastu labu KNAB priekšnieku, un tā ir politiskā griba. Ņemot vērā iepriekšējo situāciju un iepriekšējās reizes, kad ir ticis meklēts KNAB priekšnieks, es atļaušos pagaidām būt skeptisks par to, ka šāda politiskā griba ir,” sacīja Vilks.
Viņš atzīmēja, ka aktuāls ir arī jautājums, vai atlaistai Saeimai vispār vajadzētu vēlēt jaunu KNAB vadītāju. "Ja tauta nobalsos par Saeimas atlaišanu, un daudzi ir pārliecināti, ka tā būs, tad ir jautājums, vai šai Saeimai vajadzētu pieņemt lēmumu par KNAB priekšnieku, ņemot vērā to, ka KNAB izvirzītais jautājums bija viens no iemesliem, kāpēc Valsts prezidents rosināja Saeimas atlaišanu," atzina KNAB priekšnieka vietnieks.
Viņš uzskata, ka KNAB priekšnieka amata kandidātus sākotnēji vajadzētu vērtēt neatkarīgā profesionāļu komisijā, kurā nepiedalās politiķi, un tad labākos kandidātus piedāvāt tālākai virzīšanai Ministru Kabinetā un Saeimā. Komisijas sastāvā varētu būt Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, Valsts Kancelejas augstākās amatpersonas.
Vilks arī atzina, ka ieilgušais konflikts birojā pirms Normunda Vilnīša atbrīvošanas no KNAB vadītāja amata iedragājis biroja reputāciju.
“Galvenais kaitējums bija KNAB reputācijai. Strīds KNAB vadībā un ar darbiniekiem, protams, radīja negatīvu tēlu par biroju. Un, manuprāt, cilvēku skaits, kuri vērsās KNAB un kuri tam uzticas, samazinājās,” sprieda Vilks.