Vilks pauda viedokli, ka pašlaik ir pozitīvi vērtējams tas, ka šis atlases process tiek dalīts divos posmos - sākumā notiek kandidātu profesionālā vērtēšana un tad tiek izlemts, vai pieņemt politisku lēmumu. Iepriekš, pat ja politiķu atlasītie priekšnieki neizrādīja politiskās simpātijas vai antipātijas, sabiedrībā saglabājās neticība pret to, ko viņi dara.
Lūgts vērtēt Saeimā virzītās prasības KNAB priekšniekam, viņš norādīja, ka tās ir kompromiss starp viedokli, ka KNAB ir tipiska tiesībaizsardzības iestāde, kuras galvenā funkcija ir krimināllietu izmeklēšana, un otru redzējumu - KNAB tiek uzskatīts par centralizētu pretkorupcijas iestādi, kas aptver vairākas funkcijas. Kritēriji tikuši pielāgoti plašākam pretendentu lokam, saprotot, ka šī iestāde nodarbojas ne tikai ar krimināllietu izmeklēšanu.
Vilks arī atklāja, ka nolēmis nepieteikties uz KNAB priekšnieka amatu, skaidrojot, ka tas ir ilgstošā laikā izvērtēts un pieņemts lēmums. "Galvenais iemesls ir tāds, ka es uzskatu - mans pašreizējais darbs ir daudz interesantāks nekā priekšnieka darbs. Sabiedrībā izveidojies mīts par KNAB priekšnieku, ka tas simbolizē visu biroja darbu kopumā. Zinu to no iekšienes - ļoti lielu daļu darba aizņem administratīvie un reprezentējošie pasākumi. Mani vairāk vilina vietnieka darbs, nevis šādi pienākumi," atzīmēja Vilks.
Lai gan pagājušas vairāk nekā divas nedēļas kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja konkursa izsludināšanas, līdz šim neviens pretendenta pieteikums nav saņemts, aģentūrai LETA apliecināja Valsts kancelejā.
Jau ziņots, ka konkurss uz KNAB vadītāja amatu izsludināts 18.augustā un meklēšanas process kopumā varētu prasīt 2,5 mēnešus, žurnālistiem iepriekš prognozēja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Dreimane, komisijā vēl būs Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Konkurss KNAB vadītāja amatam notiks divās kārtās, pirmajā kārtā izvērtējot pretendentu atbilstību formālajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā kārtā padziļināti vērtējot pretendentu kompetenci un pieredzi. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, savukārt valdība lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.
Pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu būs jāatbilst virknei obligāto prasību, tostarp nepieciešamas svešvalodu zināšanas, vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, izpratne par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu, izpratne par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem un politisko organizāciju finansēšanas jautājumiem.
Kā ziņots, KNAB priekšnieka amats ir vakants pēc iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanas no amata.