Pati I.Vilkaste Nekā Personīga apgalvoja, ka par notikušo esot pārsteigta. Piketu rīkošanu esot izvēlējusies organizācija, kurai viņas ģimene lūgusi palīdzību. Viņa neesot zinājusi, ka tikšot izmantota prezidenta vizīte NATO sammitā, tādēļ lūdzot piedošanu "prezidenta kungam" par nepatīkamajiem brīžiem. Viss, ko I.Vilkaste vēloties panākt, ir aizstāvība sev un ģimenei.
Saskaņā ar vietējo Čikāgas latviešu noskaidroto informāciju, par atbalstu I.Vilkastei un V.Vaškevičam kādai lobistu firmai samaksāti aptuveni 30 000 - 35 000 dolāru. Lobistu uzdevums bijis dažādās prezidenta A.Bērziņa vizītes norises vietās organizēt aktivitātes, kas paustu pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Jau pirmajā vizītes dienā divi no trim amerikāņu telekanāliem, kas intervēja prezidentu, jautāja arī par I.Vilkastes un V.Vaškeviča cilvēktiesībām.
"Man tas bija pārsteigums un ne visai patīkams," Nekā Personīga atzina prezidents A.Bērziņš.
Čikāgas advokāts Tomass Kanepa, kurš pieprasīja Latvijas "valdībai beigt netaisnību Vilkastes un Vaškeviča lietās, kamēr NATO tērē miljoniem dolāru un dārgos resursus Latvijas aizsardzībai", publikai lika saprast, ka Latvija vispār nav cienīga atrasties aliansē.
Amerikas sabiedrībai abi kukuļdošanā apsūdzētie tika pasniegti kā cietēji. Presei un dažādu NATO samita laikā rīkotu pasākumu organizatoriem un dalībniekiem tika sūtīti e-pasti ar aicinājumiem neatbalstīt ar Latviju saistītās aktivitātes. Šo aktivitāšu rezultātā gandrīz tika izjaukta Latvijas laikmetīgās mākslas izstādes atklāšana mecenāta Driehausa muzejā.
Kampaņā mēģināts iesaistīt arī bijušo ASV prezidentu un pašreizējās Valsts sekretāres Hilarijas Klintones vīru Bilu Klintonu. I.Vilkaste ar viņu kopā redzama izplatītajās fotogrāfijās.
"Prezidenti tiekas ar tūkstošiem cilvēku pieņemšanās. Un viņi ne vienmēr zina, kas tie par cilvēkiem," kā tas iespējams, skaidro bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš. "Divas sekundes sarokojas un aiziet prom. Diemžēl prezidentiem bieži sanāk, ka cilvēki, ar kuriem viņi ir sarokojušies vai nofotografējušies, nav tie visgodīgākie."
Prezidents A.Bērziņš visiem interesentiem skaidrojis, ka bažām par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā nav pamata. Vienlaikus viņš atzina, ka nevienam, tai skaitā V.Vaškevičam un I.Vilkastei, nav aizliegts savu problēmu risināšanai izmantot pat militārās alianses samitu. Viņš un arī citi aptaujātie starptautiskie eksperti neuzskata, ka notikušais jel kādi ietekmēs Latvijas starptautiskās attiecības.
Tikmēr I.Vilkaste apgalvo, ka lobistus nav algojusi nedz viņa, nedz arī viņas vīrs V.Vaškevičs. Ar jautājumiem viņa iesaka vērsties pie nevalstiskās organizācijas Cilvēktiesību komiteja, kuru vadot "doktors Švimmers". Kā noskaidroja Nekā Personīga, Valters Švimmers ir bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, kurš iesaistījies arī I.Vilkastes aizstāvībai speciāli Vīnē izveidotā komitejā Justice for Inara jeb Taisnīgumu Inārai.
I.Vilkaste skaidro, ka ar šīm aktivitātēm cerot uz aizstāvību un palīdzību. Kopumā pret viņu sešos gados esot ierosināti jau 50 kriminālprocesi un 100 civilprocesi. Savukārt kratīšanas viņas mājās tiekot rīkotas dzimšanas dienā.