Pērn 9.aprīlī Rīgas apgabaltiesa bijušajam uzņēmuma Latvenergo viceprezidentam Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodu, bijušajam Latvenergo ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu.
AT minētajām personām piespriestos cietumsodus nemainīja. Būtiskākais juridiskais jautājums, kas tika izlemts AT, bija par valsts amatpersonas jēdziena saturu. AT, izvērtējot viedokļus, kas pausti tiesu prakses apkopojumā, juridiskajā literatūrā, kā arī apsūdzēto un viņu aizstāvju argumentus, secināja, ka Latvenergo valdes loceklis un ražošanas tehniskais direktors uzskatāmi par valsts amatpersonām Krimināllikuma 316.panta izpratnē, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska. Līdz ar to šīs personas tika atzītas par atbildīgām par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kas paredz bargāku sodu nekā Krimināllikuma normas, par kurām apsūdzētos šajā lietā bija notiesājusi pirmās instances tiesa.
Vienlaikus AT nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada 9.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli un lietu atceltajā daļā nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
AT lēmums gan nenozīmē, ka apsūdzētajiem būs drīzumā jādodas uz cietumu. Rīgas apgabaltiesa aģentūrai LETA skaidroja, ka spriedums pilnībā stāsies spēkā tad, kad tiks izskatīta tā atceltā daļa. Attiecīgi arī tad tiks izpildīts piemērotais sods.
Apsūdzību uzturošais prokurors Māris Leja aģentūrai LETA pauda gandarījumu, ka AT atzinusi nozieguma kvalifikāciju par pareizu un apsūdzētie saņēmuši pelnītu sodu. Attiecībā par soda izpildi, Leja uzskata, ka likums ir jāievēro, taču viņš saskata retorisku jautājumu, proti, kāda nozīme ir soda izpildes atlikšanai, ja šajā daļā spriedums vairs nav pārskatāms.
Jau ziņots, ka saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai Latvenergo rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma Alstom Power Sweden AB piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi.
Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.
Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.
Tā dēvēto Latvenergo amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.
2013.gadā no šīs krimināllietas tika izdalīta šonedēļ AT izskatītā lieta. Tā dēvētā Latvenergo pamata krimināllieta patlaban tiek skatīta pirmās instances tiesā. Šajā krimināllietā bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu lielā apmērā. Arī Miķelsona kādreizējam vietniekam Meļko un Latvenergo amatpersonai Ērikam Priedniekam celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Miķelsonam un Meļko apsūdzības celtas arī par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem.
Biznesa konsultantam Livanovičam apsūdzība celta par Miķelsona, Meļko un Priednieka izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanas atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām Latvenergo amatpersonām. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par tirgošanos ar ietekmi. Ārvalstu uzņēmējiem, kuri bija iesaistīti Latvenergo amatpersonu slēgtajos darījumos, Robertam Gerosam un Mehdi Hadži Džavadam apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi. Uzņēmējam Jevgēnijam Levinam apsūdzība celta par to, ka viņš atbalstīja tirgošanos ar ietekmi.
pievienota 5. un 6.rindkopa