Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs skaidro, ka jau patlaban šāds reģistrs Latvijā ir daļēji publisks, informācija ir pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, skolu un bērnudārzu vadībai, bāriņtiesām un prokuratūrai, taču, pēc ministra domām, tai jābūt pieejamai ikvienam. Lai gan sākumā viņš minēja, ka par publisko reģistru nevar runāt "balts vai melns" kategorijās un valdībai lēmuma pieņemšanai tiks piedāvāti dažādi varianti, pēc tam viņš uzsvēra - jārada situācija, ka jebkurš, vēršoties sodu reģistrā ar jautājumu, vai viņa kaimiņš ir bijis sodīts par dzimumnoziegumiem, var saņemt atbildi - jā vai nē. Taču, uzzinot šādu informāciju, cilvēkam nebūtu tiesību to izplatīt tālāk un izmantot ļaunprātīgiem mērķiem. Uz Dienas jautājumu, kā ir iespējams nodrošināt, lai iegūto informāciju neizmanto ļaunprātīgi, Rasnačs atbildēja, ka tas ir godaprāta jautājums. Jārod arī iespēja saņemt cilvēka apliecinājumu, ka viņš tā nedarīs.
Tajā pašā laikā ministrijas piesaistītais starptautiskais eksperts Robins Vilsons sacīja, ka lietderību šādam reģistram neredz. Vairākumā valstu tāda nemaz nav. Vienīgā valsts, kur šāds reģistrs ir kā plašs process, ir ASV, bet tas ne vienmēr ir bijis labs risinājums.
Arī attiecībā uz ķīmisko kastrāciju ministrijas nostāja ir atbalstoša, taču jau tagad ir skaidrs, ka to piemērotu vien ļoti retos gadījumos. Rasnačs sacīja, ka šim soda veidam ir pakļautas tikai tās personas, kuras ir visaugstākajā riska grupā un brīvprātīgi tam piekritušas kā alternatīvai cietumam. Tas ir jādara, neraugoties uz to, ka ķīmiskā kastrācija ir ļoti dārga. Viena dzimumnoziedznieka ķīmiskā kastrācija valstij izmaksātu ap 3000 eiro mēnesī, norāda Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. Šādi aprēķini ņemti no Igaunijas pieredzes, kur tas maksā lētāk nekā, piemēram, Dānijā. Salīdzinājumam - Latvijā viens ieslodzītais valstij izmaksā 21 eiro dienā, persona probācijas uzraudzībā - nepilnu eiro, elektroniskās aproces izmantošana - četrus eiro dienā. Lai gan Igaunijā šī sistēma ir ieviesta, ķīmiskā kastrācija nevienam nav veikta, savukārt Dānijā tie ir divi trīs cilvēki gadā. Šajā jautājumā gan Vilsons nav tik kritisks un piebilst, ka atsevišķos gadījumos ķīmiskā kastrācija būtu efektīva, jo tā samazina testosterona līmeni organismā. Tomēr tam jābūt individuālam jautājumam, un jau tagad ar medicīnas personāla ieteikumiem un cilvēka vēlmi šādu metodi var izmantot.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Iestājas par citām metodēm lasiet piektdienas, 18.decembra, laikrakstā Diena!