Vides organizācijas aicina parakstīt petīciju bišu glābšanai

Viņi uzsver, ka petīcijas mērķis ir aizsargāt bites un lauksaimniekus. 

Vides organizācijas norāda, ka par satraucošu bišu skaitu samazināšanos ziņo daudzas pasaules valstis gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, Āfrikā un Āzijā.

Par vienu no iespējamajiem bišu straujās izzušanas iemesliem tiek uzskatīti pesticīdi. Eksperti nobažījušies, ka bišu izmiršana nopietni ietekmēs visu planētas ekosistēmu - simtiem augu un dzīvnieku sugu izzudīs. 

Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis norāda, ka pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem ik gadus apputeksnētāji - medus bite un savvaļas apputeksnētāji - Eiropas lauksaimniecības sektoram atnes 22 miljardus eiro vērtu pienesumu. 80% kultūraugus un savvaļas augus apputeksnē tieši medus bite un savvaļas apputeksnētāji.

Kā norāda ANO, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru - ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

"No 240 ieziemotajām bišu saimēm šogad esmu zaudējis vairāk nekā pusi," stāsta biškopis Jānis Sietiņsons. Praktiskajā biškopībā viņš darbojas vairāk nekā 40 gadus. Biškopja bioloģiskā bišu saimniecība atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Kā atzīst biškopis, viņš nezina, kas ir bišu saimju nāves iemesls.

"Par bišu saimju izmiršanu ļoti daudz runā pasaulē, jau sākot no pagājušā gadsimta 80.gadiem," saka Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska. Viņa pieļauj izšķirt divus izmiršanas veidus - viens ir tad, kad bites nonāk saskarsmē ar pesticīdiem nesen apstrādātā laukā, otrs ir Sietiņsona pieminētais fenomens, proti, saimnieks atver vaļā stropu pēc ziemošanas, barība ir, bet stropā praktiski vairs nav bišu, un īsti neviens nevar pateikt, kur tās ir pazudušas. Šo fenomenu vispirms pamanīja Amerikā un Centrāleiropā. Tagad tas notiek arī Latvijā, skaidro Simanovska.

Kā atzīst eksperti, ir normāli, ja ziemā neizdzīvo apmēram 10 līdz 15% bišu saimju. Tomēr pēc viņu sacītā pēdējos gados ASV un dažās valstīs Eiropā bišu saimju izmiršana mēdz svārstīties no 30 līdz pat 90%, kas ir kritiski bišu populācijai. Eksperti uzsver, ka pesticīdu biežā lietošana stimulē bišu izmiršanu.

Faktori, kas ietekmē bišu izmiršanu, ir vairāki, uzsver Simanovska, piebilstot, ka, piemēram, biologa Deiva Goulsona pētījums izceļ vairākus faktorus, kuri mijiedarbojoties var būt cēlonis bišu izmiršanai, proti, kukaiņu indes - neonikotinoīdi un piretroīdi -, fungicīdi, barības vielu deficīts monokultūru dēļ un parazīti. Bite, kas saskārusies ar fungicīdiem, ir uzņēmīgāka pret parazītiem - varras ērcēm, bet parazītu novājināta bite ir jutīgāka pret neonikotinoīdiem. Samazinot bišu saskarsmi ar pesticīdiem, tā būs izturīgāka pret citiem faktoriem, kurus patlaban nevar novērst, piemēram, parazītus, norādīja Simanovska.

Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Brusbārdis atzīst, ka Latvijā ir stingri regulēta augu aizsardzības līdzekļu lietošana. "Man kā biškopim ir būtiski, ka šis regulējums tiek ievērots," viņš uzsver.

Savukārt citi biškopji atzīst, ka ir situācijas, kad, lai arī likums formāli tiek ievērots, realitātē lauksaimnieka likumiskā, taču nevērīgā rīcība var radīt un arī rada kaitējumus bišu saimniecībām. Īpaši sarežģītas pēdējos gados esot attiecības starp biškopjiem un rapšu audzētājiem.

Eksperti uzsver, ka bites ir ļoti jūtīgas pret miglošanu saulainā laikā. Lai arī likums neaizliedz miglot laukus ar fungicīdiem pa dienu, ir svarīgi, lai tas tiek darīts laika apstākļos, kad bitēm un citiem apputeksnētājiem var nodarīt potenciāli vismazāko kaitējumu.

Eiropas pilsoņu iniciatīva Glābiet bites un lauksaimniekus aicina ikvienu parakstīt petīciju, kuras mērķis ir līdz 2035.gadam panākt pakāpenisku sintētisko pesticīdu izskaušanu. Parakstīt to var ej.uz/glabietbites.