Kā liecina apkopotā statistika, pērn no vairāk nekā 1300 nodokļu strīdiem trešdaļā gadījumu VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova savu darbinieku lēmumu ir atcēlusi vai atcēlusi daļēji. Un pat ja VID vadībai viss šķiet kārtībā, arī ceļš uz tiesu nav bezcerīgs.
Tiesās VID zaudējis katrā piektajā lietā. Nodokļu advokāti šajās proporcijās saredz ierēdņu atbildības trūkumu, savukārt VID, lai arī atzīst, ka statistika nav rožaina, uzskaita virkni pretargumentu.
Nodokļu strīdu izskatīšanas daļa ir lielākā no VID pārvaldes struktūrām - pirmstiesas strīdiem paredzētas 53 štata vietas, savukārt strīdiem tiesās - 26. Pēc Dienas aprēķiniem, valstij šī juristu armija gadā izmaksā apmēram pusmiljona latu, un šogad šī summa varētu pieaugt, jo pārvaldei piešķirts finansējums papildu 13 štata vietām.
Kā skaidro VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne, lielākais VID ģenerāldirektores atcelto lēmumu skaits ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neatmaksāšanu vai pārcelšanu, un biežāk sastopamā kļūda esot pamatojuma trūkums.
Arī 20% zaudēto lietu tiesā esot padaudz, taču I. Brutāne skaidro, ka pērn dominējuši un risināti strīdi saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no tāda nekustamā īpašuma tirdzniecības, kas bijis personas īpašumā mazāk nekā gadu, kā arī PVN neatmaksas lietas, kur sākotnēji tika pieņemti lēmumi neatmaksāt PVN, neveicot auditu, tomēr tiesa vēlāk pateica, ka audits ir jāveic.
«Pēdējos gados ir arī tāda tendence, ka nodokļu maksātājs sākotnējā posmā, kad viņam vajadzētu ļoti aktīvi darboties un pierādīt, ka viņam ir taisnība, ir pasīvs, savukārt, saņemot lēmumu par papildu nodokļa maksu, sāk sniegt pierādījumus. Pat gadās, ka maksātājs ar VID nesadarbojas, bet tiesā sniedz kastes ar dokumentiem,» atzīmē VID pārstāve.
Advokātu biroja Sorainen partneris un advokāts Jānis Taukačs daļēji VID argumentiem piekrīt, sakot, ka nodokļu maksātāji bieži vien nav pietiekami aktīvi pirmstiesas laikā, lai arī dažkārt tā var panākt labāku rezultātu. Taču norāda, ka kopumā VID paviršo lēmumu skaits pieaug, un to saista ar ierēdņu atbildības trūkumu.
«Iespējams, mums jāpadomā par sistēmu, kāda ir Lietuvā, kur ir neatkarīga nodokļu strīdu izskatīšanas komisija. Lai gan tur arī ir ierēdņi, bet viņi ir ļoti populāri, ļoti autoritatīvi, jo ir augstākās raudzes profesionāļi,» min J. Taukačs.
Savukārt ilgā tiesvedība, ar ko uzņēmējiem jāsaskaras strīdus gadījumos, viņaprāt, spēlē par labu VID. «Ja vien administratīvais process būtu pareizi ieviests un ilgtu pusgadu, nevis četrus, nodokļu lietu skaits varētu būt krietni lielāks. Ļoti daudzi pasaka nē - viņiem izdevīgāk ir samaksāt, jo tiesvedība prasa ļoti daudz laika, nervu, līdzekļu.»
Gan advokāti, gan VID pārstāve gan ir vienisprātis, ka viens no daudzo kļūdu cēloņiem ir arī mainīgā likumdošana, kam nereti ierēdņi vai nodokļu maksātāji nespējot izsekot līdzi.
Savukārt Sorainen advokāte Alisa Leškoviča uzskata, ka VID arī pietrūkst komunikācijas ar nodokļu maksātājiem, kas palīdzētu izvairīties no kļūdām.
«Jau vairākus gadus ir iespēja prasīt VID viedokli par dažādiem jautājumiem uzziņas veidā un tas ir saistoši dienestam, taču VID nepublicē šīs uzziņas. Manuprāt, to vajadzētu jādarīt - ja būtu vairāk skaidrojumu no VID par to, kā jārīkojas, tad arī cilvēki pieļautu mazāk kļūdu. Arī paša VID iekšienē būtu mazāk gadījumu, kad viena un tā pati iestāde izdod pretējus lēmumus pat attiecībā uz nodokļu maksātāju vienā situācijā,» pauž advokāte.
«Man radies iespaids - ja nevarat savu pozīciju ļoti pamatot, kas liktu viņiem domāt, ka tiesā var zaudēt, tad cerības ir diezgan vājas,» savā pieredzē, strīdoties ar VID, dalās būvniecības uzņēmuma Merks finanšu direktors Oskars Ozoliņš. Pēdējā reizē gan Merks uzvarējis.
Kā stāsta O. Ozoliņš, SIA Merks pieder 50% uzņēmuma Zaķusala Estates, kas savulaik veicis apjomīgus projektēšanas darbus un par kuriem bija iekrājusies 140 tūkstošu latu liela PVN pārmaksa. 2009. gadā šie projekti tika apstādināti, un nekādi darbi vairs netika veikti.
«Tādu kā mēs bija ļoti daudz attīstītāju, kuri bija veikuši projektēšanas darbus un līdz ar krīzi projekti tika iesaldēti. Ieņēmumu dienestam, saņemot iesniegumus par nodokļu pārmaksu, bija jāvērtē, vai izmaksas ir pamatotas, vai tās nesīs ieņēmumus nākotnē, lai PVN atgūtu. Protams, neviens no uzņēmumiem nekādu ticamu plānu parādīt nevarēja.» Tomēr, balstoties uz praksi Eiropas Savienībā, uzņēmumam tomēr izdevies pierādīt, ka šādas situācijas izmaiņas, proti, ja projekts vairs netiek realizēts, nevar būt par pamatu, lai neatmaksātu PVN.
Kā norāda O. Ozoliņš, šajā gadījumā juridiskais process, lai atceltu sākotnējo VID lēmumu, prasīja mazāk par pusgadu, taču Merks ar VID sācis arī vairākus tiesas procesus, no kuriem viens ilgst pat no 2009. gada.