Tai pat laikā tiek konstatēti arī gadījumi, kuros ģimenes ārsti pacientu darbnespējas laikā savlaicīgi nenosūta pie speciālista veselības stāvokļa izvērtēšanai, kā arī savlaicīgi nenosūta pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, lai lemtu par invaliditātes iestāšanos vai turpmāku darbnespējas lapas pagarināšanu.
2012. gada pirmajā pusgadā VI izskatīti 130 iesniegumi par darbspējas ekspertīzi, taču pērn atbilstošajā laika periodā tika izskatīti 192 iesniegumi. Šogad ekspertīžu laikā iesniegumā minētie fakti apstiprinājās 27 gadījumos – no tiem deviņos gadījumos darbnespējas lapas bija izsniegtas nepamatoti un tās tika anulētas. 2011.gadā iesniegumā minētie fakti apstiprinājās 50 gadījumos.
Ja ārstniecības iestādē tiek saņemts VI atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu, ārstiecības iestādes vadītājs šo darbnespējas lapu anulē, 14 dienu laikā izdodot rīkojumu.
Ja darbnespējas ekspertīzē tiek konstatēts pārkāpums, ārstniecības personai tiek piemērots sods no 100 līdz 500 latiem. Ja atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas tiek izdarīts šāds pārkāpums, tad piemēro naudas sodu no 500 līdz 1000 latiem.
Tāpat VI speciālisti norāda – ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārstējošajam ārstam vai ārsta palīgam ir pienākums nosūtīt darbnespējīgo personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu vai nosaka invaliditāti.
Ja rodas šaubas par darba ņēmēja darbnespējas lapas pamatotību, darba devējam ir tiesības iesniegt iesniegumu VI. Iesniedzot iesniegumu, darba devējam ir jānorāda apstākļi, kas ļauj apsāubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
Darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības kontroli veic VI. Ekpertīzi VI var veikt, saņemot darba devēja vai arī paša pacienta iesniegumu pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai arī tiesas pieprasījuma.