"Es, godīgi sakot, tādu iespēju patlaban neapsveru, jo sodīts es neesmu, kaut kādus citus kriminālus pārkāpumus es izdarījis neesmu, kas ir formālais iemesls, lai neapstiprinātu. Es esmu absolūti pārliecinoši Rektoru padomes - vienam atturoties, visiem pārējiem balsojot par - izvirzīts kandidāts šim amatam. Tādējādi es domāju, ka esmu saņēmis likumā noteiktās institūcijas- Rektoru padomes uzticības mandātu, ka es varu šos pienākumus nākošos četrus gadus veikt. Ir jābūt ļoti nozīmīgam un konkrētam iemeslam, lai mani šai amatā neapstiprinātu," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Vētra.
Runājot par to, ka kāds varētu netiks apstiprināts Saeimā, viņš norādīja, ka galvenā atbildība par kandidātiem ir institūcijām, kas viņus izvirzīja. Deputātiem vērtējot, būtu jāskatās šo personu kompetence un atbilstība šim amatam.
Viņš akcentēja, ja deputāti par kaut ko interesēsies, tad tikšot sniegtas atbildes. Viņš minēja, ka deputāti tiks informēti par īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātiem un to, cik tie ir svarīgi un, cik nopietns darbs ir paveikts.
Taujāts par to, ko deputātiem prezentēs kā AIP četru laikā paveikto, Vētra sacīja, ka saraksts būšot garš un nopietns, tai skaitā arī izstrādātā Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcija, kurai patlaban notiek sabiedriskā apspriešana.
Saistībā ar izskanējušajiem pārmetumiem Latvijas ekspertiem un viņam par studiju programmu izvērtējumu un iespējamo datu viltošanu, Vētra uzsvēra, ka šajā gadījumā ir jāparāda konkrēti gadījumi, kur tas veikts. "Šeit jābūt konkrētībai, tad es varu atbildēt," sacīja Vētra.
Jau vēstīts, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir saņēmis informāciju no visām AIP esošajām institūcijām par to deleģēto pārstāvi darbam nākamajā padomes sasaukumā un sagatavotie dokumenti par padomes sastāvu piektdien tika iesniegti Saeimā.
Daļa Saeimas deputātu līdzšinējās AIP darbību vērtē drīzāk pozitīvi vai kā vidējam līmenim atbilstošu, pārējie sola par to spriest tuvākajā laikā. Saistībā ar gaidāmajām AIP locekļu vēlēšanām, deputāti prognozē diskusiju iespējamību, tajā pašā laikā paužot pārliecību, ka šo procesu nevajag politizēt. Reformu partija (RP) paziņojusi, ka situācija, kad augstskolu studiju programmu novērtējums tiek balstīts uz datiem, kuru iegūšanas apstākļi tiek nopietni apšaubīti, ir galēji nepieņemama. Tā raisa neuzticēšanos AIP un liek deputātiem nopietni pārdomāt savu balsojumu par nākamās AIP sastāvu, uzskata RP frakcijas vadītājs Valdis Zatlers.
Atbilstoši likumam AIP 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda iepriekš sacīja, ka ministrs pilda tāda kā "pastnieka" funkcijas, jo pārstāvjus deleģē institūcijas.
AIP locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, un pašreizējā padomes sastāva pilnvaru laiks beidzas jau 22.decembrī. AIP priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.
No katras institūcijas darbam AIP tiek deleģēts viens pārstāvis. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis saskaņā ar ieņemamo amatu (ez officio) kā AIP loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs.
Augstākajā izglītības padomē informēja, ka vairāki pašreizējie AIP locekļi ir deleģēti atkārtoti. No Latvijas zinātņu akadēmijas darbam AIP atkārtoti ir izvirzīts bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Latvijas Rektoru padomes - atkārtoti pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, Latvijas Studentu apvienības - tās prezidents Edvards Ratnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis un no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģēts Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.
Pārējie organizāciju deleģētie pārstāvji nav pašreizējā AIP sastāvā. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) - speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas - Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un Privāto augstskolu asociācijas - Juris Zaķis.
Līdz ar to nākamajā sasaukumā AIP vairs nebūs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas bijusī prezidente Dzintra Kohva, LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, Latvijas Universitātes profesore Dace Markus, BA Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas valdes priekšsēdētājs Boriss Kurovs.