Vēstnieks norāda, ka Krievijas puse akreditācijas noformēšanai bija veikusi visas nepieciešamās procedūras - dokumenti noteiktajos termiņos tikuši nosūtīti Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), atbilstoša nota tika iesniegta Ārlietu ministrijā (ĀM), kā arī pēc pieprasījuma notas veidā ĀM tika sniegts skaidrojums par Krievijas Sabiedriskās palātas tiesisko statusu.
"Tomēr, kā šodien tapa zināms, Latvijas ĀM nerekomendēja CVK akreditēt Krievijas novērotājus. Tādā veidā Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvji neieguva akreditāciju," uzsver Vešņakovs.
Diplomāts uzsver, ka līdz ar šo situāciju Latvijā radies "lielā mērā nepatīkams un demokrātiskai Eiropas valstij neizskaidrojams" precedents, neļaujot starptautiskiem novērotājiem piedalīties referendumā.
Krievijas puse par šo jautājumu gaida paskaidrojumus no ĀM.
ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai LETA sacīja, ka ĀM lūgumu akreditēt kā tautas nobalsošanas novērotājus divus Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvjus saņēmusi 16.februārī - pēdējā dienā, kad tādu bija iespējams izteikt.
ĀM lūgusi Krievijas pusi sniegt precīzāku informāciju par organizāciju, kuru pārstāv divi potenciālie novērotāji, bet saņemtā papildu informācija nav sniegusi atbildi uz jautājumu, kādu organizāciju kā novērotāji grasās pārstāvēt cilvēki no Krievijas Sabiedriskās palātas. Proti, Krievijas Sabiedriskajai palātai nav saistības ar organizācijām, kas novēro vēlēšanas, - nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām vai masu medijiem.
Krievijas Sabiedriskās palātas locekļus amatā ieceļ Krievijas prezidents, un viņu uzdevums ir rūpēties par Krievijas pilsoņu tiesību ievērošanu, savukārt šodienas referendumam Latvijā nav nemazākās saistībās ar Krievijas pilsoņiem, sacīja Sīlis.