Sociālajos tīklos ik pa laikam parādās iedzīvotāju ieraksti par, viņuprāt, neapmierinoši sniegtu neatliekamo palīdzību vai ārstu attieksmi vienā vai otrā slimnīcā. Pašām slimnīcām konkrētus gadījumus nav ļauts komentēt. Tādējādi veselības aprūpes personāls šādās situācijās nereti nonāk gandrīz vai ķīlnieka lomā, jo arī tad, ja viņu vārds tiek zākāts publiski, mediķim ir mazas iespējas aizstāvēties.
RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs Dienai skaidro, ka mediķi vēlētos, lai pacienti izturētos ar izpratni pret to, kā notiek darbs neatliekamās palīdzības nodaļās. Savukārt, ja kaut kas nav saprotams, vērsties pie ārsta vai nodaļas vadītāja. "Visi cilvēki, kas šeit strādā, darbu dara pacientiem, nevis sev," viņš uzsver.
Višņakovs arī pauž, ka slimnīcās medicīnas personāls nedrīkst šķirot pacientus pēc viņu sociālā statusa vai kādas pārliecības, jo palīdzība ir jāsniedz ikvienam. Tiesa gan – ikviens slimnīcas neatliekamajā palīdzībā nokļuvušais pacients tiek sadalīts pēc prioritātes, kuras piešķiršana atkarīga no viņa tā brīža veselības stāvokļa. No piešķirtās prioritātes arī atkarīgs gaidīšanas laiks.
RAKUS klīnikas vadītājs stāsta, ka aptuveni 50% pacietu pēc sākotnēji veiktās diagnostikas tiek palaisti mājās. No Višņakova teiktā noprotams, ka daļa no neatliekamajā palīdzībā nokļuvušajiem, iespējams, tur nebūtu nonākuši, ja pret savu veselību izturētos mazāk pavirši.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Itamars Toledano
Ludviķis
Dzimis LPSRS