Valsts prezidents, izvērtējos abus likumprojektus, nolēmis neprasīt Saeimai to otrreizēju caurlūkošanu.
Saistībā ar likumu par VDK dokumentu publiskošanu Valsts prezidents norādīja, Latvijas simtgadē beidzot jāpieliek punkts šim jautājumam. "Es respektēju Saeimas, kas saskaņā ar Latvijas Satversmi pauž Latvijas pilsoņu gribu, lemto, un likumu izsludināšu," norādīja Vējonis.
Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka saskaņā ar Saeimas lemto šogad publiskojamā informācija būs nepilnīga un publicētie vārdi paši par sevi vēl neko nepateiks par konkrētu cilvēku darīto. "Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, tā darbības mehānismus un totālo sabiedrības kontroli," teica Vējonis.
Valsts prezidents ir izvērtējis drošības iestāžu sniegto informāciju par iespējamiem riskiem. "Es uzticos mūsu valsts drošības iestādēm un viņu kompetencei. Tomēr sabiedrības interesēs ir publiskot VDK dokumentus, lai mēs varētu pāršķirt arī šīs melnās Latvijas valsts un tautas vēstures lapas puses," uzsvēra Valsts prezidents.
Savukārt saistībā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Valsts prezidents skaidroja, ka problēmas nebanku kreditētāju sektorā redzamas jau krietnu laiku. "Daudzi Latvijas iedzīvotāji neapdomīgas aizņemšanās un viegli pieejamu kredītu dēļ ir nonākuši parādu jūgā. Diemžēl sektors nav spējis pats sakārtoties, līdzsvarojot biznesa intereses un patērētāju tiesības," atzīmēja Vējonis.
Viņaprāt, ātrie kredīti nav un nedrīkst būt veids, kā risināt sociālas problēmas. "Tas ir ļoti dārgs veids, kas ved vēl lielākā nabadzībā. Tāpēc Saeimas pieņemtos likuma grozījumus kopumā vērtēju atzinīgi un tie ir sabiedrības interesēs," uzsvēra Vējonis.
Tā kā likuma grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2019.gada 1.janvārī un 1.jūlijā, ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos jaunajam regulējumam vai lai kādas normas pilnveidotu, ja jaunās Saeimas vairākums to uzskatītu par nepieciešamu un sabiedrības interesēs, norādīja kancelejā.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents ir saņēmis daudzus lūgumus prasīt Saeimā 4.oktobrī pieņemto grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā otrreizēju caurlūkošanu.
Kopumā Valsts prezidenta kancelejā saņemtas 76 vēstules ar lūgumiem neizsludināt minētos likuma grozījumus, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta kancelejā. Pret tiem iebildušas gan abas lielākās darba devēju organizācijas, gan Latvijas Reklāmas asociācija, gan dzīvnieku patversme Ulubele, gan sportisti, kuriem ātro kredītu izsniedzēji ir galvenie sponsori, gan arī mūzikas industrijas pārstāvji, jo ātro kredītu izsniedzēji mērķtiecīgi atbalstot dažādus mūzikas pasākumus, albumus un festivālus.
Grozījumi paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu. Likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi vēršanos pie prezidenta pamato ar to, ka izmaiņu rezultātā īstermiņa aizdevumi Latvijā turpmāk nebūs pieejami. Tāpat ārpus banku finanšu sektora uzņēmumi norāda, ka izmaiņas izstrādātas sasteigti, bez jebkādas analīzes par to ietekmi uz patērētāju, tirgu un ekonomiku kopumā, kā arī pieņemtie grozījumi ir savstarpēji pretrunīgi un sagatavoti juridiski nekvalitatīvi.
4.oktobrī galīgajā lasījumā Saeima pieņēma arī likumu par bijušās VDK dokumentu publiskošanu internetā šogad.
Pieņemtais likums nosaka publiskot aģentūras alfabētisko un statistisko kartotēku, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, kā arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamos "Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas" aprakstus.
Noteikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs līdz 3.decembrim nodod šos dokumentus Latvijas Nacionālajam arhīvam publicēšanai tā mājaslapā līdz 31.decembrim.
Atis Priedītis
Reņģēdājs
Atis Priedītis