Iepriekš prezidents atzina, ka Latvijas simtgadē beidzot jāpieliek punkts šim jautājumam. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka saskaņā ar Saeimas lemto šogad publiskojamā informācija būs nepilnīga un publicētie vārdi paši par sevi vēl neko nepateiks par konkrētu cilvēku darīto. "Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, tā darbības mehānismus un totālo sabiedrības kontroli," par Vējoņa pausto iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents arī esot izvērtējis drošības iestāžu sniegto informāciju par iespējamiem riskiem. "Es uzticos mūsu valsts drošības iestādēm un viņu kompetencei. Tomēr sabiedrības interesēs ir publiskot VDK dokumentus, lai mēs varētu pāršķirt arī šīs melnās Latvijas valsts un tautas vēstures lapas puses," uzsvēra Valsts prezidents.
Kā ziņots, 4.oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par bijušās VDK dokumentu publiskošanu internetā šogad.
Pieņemtais likums nosaka publiskot aģentūras alfabētisko un statistisko kartotēku, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, kā arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamos "Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas" aprakstus.
Noteikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs līdz 3.decembrim nodod šos dokumentus Latvijas Nacionālajam arhīvam publicēšanai tā mājaslapā līdz 31.decembrim.
pohu
Atis Priedītis
TrollisJT