VDK dokumentu izpētes komisiju nodos LU pārraudzībā

Ministrs uzsvēra, ka, veidojot komisiju, tika iekļauta "liela pretruna" - kontroles funkcijas bija apvienotas ar pētniecisko funkciju, un tas ir jāmaina.No valdības tiešās pakļautības šis darbs tiks pārcelts uz LU, bet LVI ir LU sastāvdaļa, pauda Rasnačs. Lai šādas izmaiņas notiktu, nepieciešamas izmaiņas likumos - jāpārdala budžets uz LU un, iespējams, vajag arī speciālo likumu, kas dotu LU tiesības uz šī budžeta administrēšu.LU, sadarbojoties ar pašu komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības, piebilda tieslietu ministrs.Viņš prognozēja, ka VDK dokumentu izpētes komisija savu darbu pēc nepieciešamajiem likumu grozījumiem varētu sākt maijā vai pat aprīlī.Jau ziņots, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai (TM). Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.Šā gada februārī tieslietu ministrs Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju.Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdza valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.