Varbūt, tāpat kā video tomēr nav nogalinājis radio zvaigznes, arī viedierīces neiznīcinās grāmatas? Citi dati to gan īsti nepierāda – grāmatu tirāžas Latvijā kopumā samazinās, un grāmatu izdevēji un pārdevēji norāda, ka grāmatas daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet pārlieku dārgas. Jāatzīmē gan, ka Latvijā grāmata ļoti bieži maksā tikpat vai mazāk nekā biļete uz teātra izrādi. Kāpēc Latvijas sabiedrībā pastāv viedoklis, ka grāmatas ir dārgas, bet teātru biļešu cenas – normālas? Atbilde uz šo jautājumu joprojām nav skaidra.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka piekrīt, ka pēdējā laikā tik tiešām mazo izdevēju kļuvis vairāk. Viņa pieļauj, ka, lai arī Latvijas tirgus ir mazs, grāmatu izdevējiem pastāv iespējas vēl izplesties un dažās grāmatu biznesa jomās konkurence ir pat pārāk maza. Grāmatizdevēju pārstāve skaidro, ka Igaunijā, kur vietējā valodā runājošo skaits ir līdzīgs kā Latvijā latviski runājošo un lasošo iedzīvotāju skaits, ik gadu tiek izdots vismaz par 1000 grāmatu nosaukumiem vairāk nekā Latvijā, kas nozīmē, ka ziemeļu kaimiņiem ir daudz plašāka izvēle un tātad arī plašāks redzesloks un iespējas iedvesmoties no literatūras.
Vienlaikus Punka ir skeptiska par tiem jaunajiem un mazajiem izdevējiem, kurus Rietumeiropā sauktu par self publisher – autoriem, kurus neviens no esošajiem izdevējiem nesteidzas izdot, tāpēc viņi nolemj savus darbus laist klajā pašu spēkiem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotā Latvijas izdevējdarbības statistika liecina, ka 2015. gadā par 10% pieaudzis tādu pašizdoto darbu skaits, kuru tirāža ir 50–100 eksemplāru.
"Tā nav grāmatniecība, tā ir pašapliecināšanās," vērtē asociācijas vadītāja. Viņa nepiekrīt, ka mazo izdevēju labākai pārstāvniecībai būtu nepieciešama atsevišķa asociācija, un skaidro: "Ja neskaita izdevniecību Apgāds Zvaigzne ABC, kas Eiropas mērogā uzskatāma par vidēja lieluma izdevēju, visi pārējie grāmatniecības biznesa uzņēmumi Latvijā ir mazi un pavisam maziņi." 2015. gadā vien četru grāmatu izdevēju darbībā strādājošo uzņēmumu apgrozījums bijis virs miljona eiro, un ir tikai daži desmiti izdevniecību, kurām grāmatu izdošana ir pamatnodarbošanās un galvenais ienākumu avots.
Aptaujājot mazos izdevējus, kas biznesu attīstījuši pēdējos gados, jāsecina, ka visus vieno īpašs skatījums uz grāmatu izdošanu – tas ir kaut kas tāds, ko ļoti patīk darīt, un, ja patīk, nav neiespējami savu sapni realizēt, atsevišķos gadījumos strādājot arī ar nelielu peļņu.
Aizrauj projektu vadība
Kristīne Morozova, kura nu jau izdevusi desmit grāmatas bērniem, Dienai stāsta, ka pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nevēlējusies atgriezties darbā bankā, taču jaunus izaicinājumus gribējies, un "atnākusi" ideja par grāmatām, kas bērnus piemērotā valodā iepazīstina ar mākslu. Morozovai ar vīru allaž patīkot iegriezties muzeju veikaliņos. Arī kāds mākslas muzejs Madridē nav bijis izņēmums, un tur Kristīne pamanījusi grāmatas bērniem, kas vienkārši skaidro dažādas mākslas tēmas. Viņa aizdomājusies, ka Latvijā šādu grāmatu nav. Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ideja šķitusi atbalstāma, un tā sācies darbs pie grāmatu sērijas par mazo Mulu.
Kristīne ar izdevējdarbību nodarbojas kopš 2013. gada, un šobrīd izdotas desmit dažādas grāmatas. Kā pēdējās iznākušas no somu valodas tulkotās bērnu grāmatas par programmēšanu. Izdevēja stāsta, ka galvenais princips ir izdot izglītojošas grāmatas bērniem. "Gan māksla, gan programmēšana ir sarežģītas tēmas, bet mēs mēģinām to pasniegt bērniem saprotamā valodā," skaidro Kristīne. Kāpēc nerealizēt ideju sadarbībā ar citām, pieredzējušākām izdevniecībām? Kristīne šādu iespēju apsvērusi, taču sapratusi, ka arī pašai ir pieredze un laiks, ko likt lietā. Viņas gadījumā labākā forma, kā grāmatas izdot, ir dibinot biedrību Droši un koši, jo vajadzēja piesaistīt arī līdzekļus no malas. Visas grāmatas tapušas ar līdzfinansējumu, citādi, kā skaidro Kristīne, grāmatu izdošana ir ļoti dārgs hobijs. 2015. gadā saņemti ziedojumi, dāvinājumi un dotācijas 6800 eiro apmērā, savukārt biedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības bijuši 4249 eiro.
Lielākās problēmas, pēc Kristīnes domām, rodoties tad, kad grāmatas jau nodrukātas, nonākušas tirdzniecības vietās un jāgaida atdeve. Mazām izdevniecībām šī gaidīšana var būt īpaši mokoša, jo līdzekļu, ko ieguldīt jaunu darbu izdošanā, var pietrūkt. Uz to norāda arī citi izdevēji. Grāmata var ilgstoši nogulēt grāmatnīcu plauktos, un, galu galā, grāmatu tirgotājs var piezvanīt izdevējam un pateikt, ka grāmatas nepērk un jābrauc vien visu tirāžu paņemt no veikaliem un to noliktavām.
Kontrolē procesu
Zane Zusta, kas ir Ucipuci izdevniecības vadītāja, Dienai atzīst, ka nav gluži tipisks mazais grāmatu apgāds. Viņas pirmās un pagaidām vienīgās grāmatas bērniem Ucipuci meklē mājas pirmo tirāžu izdeva Valters un Rapa. Zane skaidro, ka parasti, ja cilvēks vēlas izdot grāmatu, tā tiek uzrakstīta, manuskripts nogādāts izdevējam un tālāk, pēc honorāra saņemšanas, visa grāmatas turpmākā veidošana – mākslinieka piesaiste, maketēšana, izplatīšana un mārketinga aktivitātes – ir izdevniecības rokās. Šajā gadījumā Zanei bija gatavas grāmatas ilustrācijas un makets, taču bija nepieciešama pārliecība, ka grāmata ir gana profesionāli sagatavota, lai varētu konkurēt blīvajā bērnu grāmatu tirgū, tāpēc nolēma vērsties pie uzticama izdevēja. "Mēs vēlējāmies paturēt visu kontroli pār grāmatu, bijām gatavi investēt grāmatas izdošanā, uzņemties sabiedrisko attiecību un reklāmas aktivitātes," atzīst Zane un atklāj, ka "to visu darījām jau sadarbībā ar Valters un Rapa – turklāt 50% piedalījāmies grāmatas finansiālajā nodrošināšanā. Savukārt otro tirāžu nolēmām izdot patstāvīgi." Strādājot pie papildu tirāžas, tika radīti arī papildu produkti – audioluga, ko ierunājuši Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsons, un arī Ucipuci dziesma, ko iedziedājis grupas The Sound Poets līderis Jānis Aišpurs.
Zane ir pārliecināta, ka, lai produkts radītu interesi pircējos, tajā jāiegulda darbs un idejas, kuras paši arī bija gatavi realizēt. Viņa vērtē, ka ieguldītais darbs un lēmums pašiem izdot savu grāmatu bijis veiksmīgs, jo šobrīd, gadu pēc pirmās izdotās grāmatas, pārdoti jau teju 2000 Ucipuci meklē mājas eksemplāru. Sadarbība ar izdevniecību nodrošina grāmatas izplatīšanu, taču, kā uzsver Zane, tiekot zaudēta kontrole pār dažādām grāmatas tapšanas detaļām. Šajā gadījumā gan izdevniecība bijusi pretimnākoša un akceptējusi autores idejas. Otro tirāžu izdeva paši, jo, lai arī laikietilpīgs, tomēr distribūcijas ceļš Latvijā neesot pārlieku sarežģīts. Zane gan piebilst: "Lai to izdarītu, nepieciešamas investīcijas un vēlme uzņemties finansiālo risku, kā arī gaidīt ilgo ciklu, kad ieguldītā grāmata vispirms nosedz izdevumus un pēc tam, iespējams, sāk nest peļņu."
Lai lasītu to, kas patīk
Izdevniecība BaibaBooks, kuras komandu veido trīs Baibas – Baiba Bērziņa, Baiba Lasmane un Baiba Norlinde, jau var tikt uzskatīta par pieredzējušu mazo izdevēju. Izdevniecības apgrozījums 2015. gadā bija 50 830 eiro. Kopš dibināšanas 2012. gada nogalē iznākušas 12 grāmatas. Atšķirībā no citiem BaibaBooks izdod grāmatas tikai saviem spēkiem bez valsts vai privātā atbalsta.
Sākotnēji bijusi doma palikt pie ceļojumu daiļliteratūras izdošanas, taču tagad Baibas izdod dažādu literatūru. Baibām izdevniecība ir sirdslieta. Paralēli ir arī citi darbi. Dārgais hobijs gan nerada zaudējumus, taču izdevējas kopējā bilancē nerēķinot klāt visu savu laiku, ko velta šim darbam.
"Ja mēs sev ieskaidrojam, ka tas ir hobijs un ar hobiju jau parasti nepelna, tad ieguldītais laiks ir nosacīti lētāks, bet, ja grāmatu izdošana ir maizes darbs, tad ar to vien tu paēdis nebūsi," Dienai skaidro Baiba Lasmane. Viņas kolēģe Baiba Bērziņa atzīstas, ka ir bijis mirklis, kad saskaitījušas ieguldīto laiku un finanšu plūsmu un spriedušas, ka būtu jāmet miers, bet nav varējušas. Baiba Bērziņa strādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar poligrāfiju. "Likās, ka posms no vienkārši failiem līdz gatavam produktam ir tik daudzkārt izdzīvots, ka varētu pamēģināt darīt arī to, kas ir līdz failiem – darbu ar autoriem, tulkiem, dizainiem. Man ļoti patīk!" nešaubās viena no Baibām, un otra piebilst – "Mums visām trim ļoti patīk tas, ko darām, un tas arī ir iemesls, kāpēc to vispār darām." Trešā Baiba – Baiba Norlinde – uzņēmumā "strādā par lasītāju" – atrod, lasa un vērtē, kuri darbi būtu izdošanas vērti.
Kad sākusi kņudināt doma par grāmatu izdošanu, Baibas ņēmušas grāmatu angļu valodā par to, kā nodarboties ar izdevējdarbību, un nodaļu pa nodaļai kopā pētījušas. Uzņēmumam BaibaBooks tuvāka esot piesardzīgā biznesa taktika. Izdevējas neaizraujas ar lielām tirāžām. "Risks ir vienmēr," uzskata Lasmane un skaidro: "Tā ir laimes spēle – ja grāmata «aiziet» un tirāža bijusi maza, zaudē peļņu. Ja ir nodrukāts par daudz, tad arī zaudējumi." Viņa grāmatu izdošanu salīdzina ar azartspēlēm – paņem vienu grāmatu, uzliec to investīciju, cik esi nodrukājis, uzgriez ruleti un skaties – uzkritīs vai neuzkritīs.
Tulko un izdod
Savu izdevniecību Latvijā 2015. gadā izveidojis tulkotājs un pasniedzējs Snorre Karkonens-Svensons. Līdz šim Latvijā dzīvojošā norvēģa vadītā izdevniecība ar interesantu nosaukumu – u.c. izdevusi vienu grāmatu – čehu pētnieka Pāvela Štolla monogrāfiju Latviešu kultūra un brāļu draudze. Latviešu kultūras tradīciju čehu konteksti 17.–20. gadsimtā, taču sagatavošanā ir virkne grāmatu, to vidū tulkojumi no norvēģu valodas. Ziemeļvalstu daiļliteratūras tulkojumi būšot viena no jomām, kurā apgāds specializēsies.
"Šī joma saistīta ar mani personīgi, proti, mana dzīve saistīta gan ar Ziemeļvalstīm, gan ar Baltiju, un ir vēlme sekmēt kultūras tiltu būvēšanu starp šiem diviem reģioniem," tā savu motivāciju Dienai skaidro Snorre. Otra joma, kurā izdevniecība strādās, ir valodas apguves līdzekļu izdošana. Sagatavošanā ir, piemēram, norvēģu valodas gramatikas grāmata latviešu valodā. Trešā joma aptveršot tādu literatūras paveidu, kam, kā stāsta apgāda u.c. vadītājs, īsti neesot apzīmējuma latviski. Viņš to dēvē par literāro nozaru literatūru (literary non-fiction – angļu val.), kas var iekļaut dažādus žanrus – esejas, populārzinātnisko literatūru, biogrāfijas, žurnālistiku, kas ir literāri uzrakstīta. "Proti, ne vien satura kvalitāte ir augsta, kvalitatīvs ir arī veids, kā darbs uzrakstīts," teic Snorre. Kā labu paraugu viņš min norvēģu psihiatra Finna Skorderū darba Nemiers tulkojumu. Apgāds u.c. nav pirmā norvēģa pieredze Latvijas izdevējdarbībā, taču idejai veidot savu izdevniecību motivējusi iespēja pašam izvēlēties, ar kuriem cilvēkiem sadarboties. Viņš saka: "Ir cilvēki, kas mani iedvesmo un palīdz vairāk sasniegt. Ir arī pilnīgi pretēji – sadarbība ar citiem cilvēkiem var sadragāt radītprieku."
Snorre piekrīt, ka vairāki no jaunās izdevniecības plāniem varētu tikt realizēti ar jau esošo izdevniecību starpniecību, taču daļa ideju ir viņa sirdslietas, kuru īstenošana citiem šķistu finansiāli ļoti riskanta. "Lielās izdevniecības bieži ir konservatīvākas, tajās ir mazāk vietas eksperimentiem, domājot gan par saturu, gan par dizainu," ir pārliecināts u.c. vadītājs. Salīdzinot Latvijas un Norvēģijas situāciju, Snorrem šķiet, ka Latvijā mazai izdevniecībai ar savām grāmatām nokļūt veikalā ir vieglāk, ja grāmata ir pietiekami kvalitatīva.
Pirmā apgāda u.c. grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kad jautāju, vai bez līdzfinansējuma nebūtu iespējams strādāt bez zaudējumiem, Snorre atbild, ka arī ar līdzfinansējumu ir grūti strādāt bez zaudējumiem. Esot nepieciešami ienākumi arī no citām nozarēm, tāpēc viņš ar domubiedriem nodarbojas ar tulkošanu un ienākumi no tās tiek izmantoti, lai varētu nodarboties ar izdevējdarbību. Viņš salīdzina grāmatu izdošanu ar teātri, kino, mūziku un mākslu un teic: "Kaut kas no paša populārākā būtu arī bez atbalsta, tomēr tad būtu mazāk cilvēku, kas varētu savu talantu attīstīt, būtu krietni šaurāka kultūras dzīve, un sabiedrība kļūtu pliekanāka."
Nozares veterāns
Lasītājs